Ekonomikas ministrs Viktors Valainis šodien tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku, pārrunājot virkni Latvijas tautsaimniecības attīstībai aktuālu jautājumu, tostarp, kā veicināt finanšu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un mājokļu kreditēšanai.
V. Valainis uzsvēra, ka viņa mērķis ir maksimāli ātri atgriezt Latvijas ekonomiku uz izaugsmes ceļa ar optimistisku skatījumu par 3% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu jau šogad. Šajā ceļā nozīmīgs atbalsts ir šogad plānotās 1,6 miljardu EUR lielās publiskā sektora investīcijas ekonomikas attīstībai, taču izaicinājums ir panākt to ātru un efektīvu ieguldīšanu konkrētos projektos.
LB prognoze pagaidām ir 2% IKP pieaugums, taču, kā atzina M. Kazāks, maksimāla administratīvo šķēršļu novēršana uzņēmējdarbības attīstībai ir svarīgs atspēriena punkts ekonomikas straujākai attīstībai sākot ar šī gada otro pusgadu.
Ekonomikas ministrs atzina, ka birokrātijas un administratīvo šķēršļu mazināšana ir viena no viņa steidzami risināmajām prioritātēm, pirmkārt, jau būvniecības jomā, kur Latvijā projekta uzsākšanai un īstenošanai nepieciešamais laiks ir krietni ilgāks nekā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs. M. Kazāks norādīja, ka zaudētais laiks šādā gadījumā no uzņēmēju viedokļa nozīmē izdevumus un bieži vien ātrākas administratīvās procedūras viņiem ir svarīgākas nekā nedaudz zemākas vai augstākas nodokļu likmes. Viņš arī uzsvēra, ka atzinīgi vērtē EM ieceres birokrātijas mazināšanā būvniecībā, kas ir viena no Latvijas konkurētspējas problēmām, kas veidojusies pēc Zolitūdes traģēdijas.
V. Valainis arī informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīvām cilvēkkapitāla un darba tirgus attīstībā, kur EM vēlas uzņemties daudz nozīmīgāku lomu. Šim nolūkam ministrijā jau ir izveidots valsts sekretāra vietnieka amats un atsevišķs departaments. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka par savu būtisku uzdevumu uzskata efektīvas darbaspēka pārkvalificēšanas sistēmas izveidi Latvijā, lai maksimāli izmantotu Latvijas iekšējos darbaspēka resursus.
V. Valainis ar M. Kazāku pārrunāja arī finanšu pieejamības problēmu Latvijā, kur lielās komercbankas ar plašām iespējām kreditēt dažādu iemeslu dēļ to bieži vien izvēlas nedarīt. Rezultātā pēc LB datiem izsniegto kredītu atlikumu apjoms Latvijā ir vien 27% no IKP, kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Abas puses vienojās, ka ir kopīgi steidzami jāmeklē problēmas risinājumi, gan paplašinot Attīstības finanšu institūcijas “Altum” lomu virzienos, kur ir tirgus nepilnības, gan veicinot Latvijas mazo vietējo komercbanku attīstību, gan maksimāli likvidējot administratīvos šķēršļus kreditēšanai.
Ekonomikas ministrs ar Latvijas Bankas prezidentu vienojās arī par nepieciešamību aktivizēt EM pārraudzībā esošā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbību tieši banku pakalpojumu nozarē, kur LB kā banku uzraugs nevar iejaukties no patērētāju tiesību viedokļa, piemēram, apšaubot banku uzlikto komisijas maksu vai kādu citu pakalpojumu nosacījumu pamatotību.
Informāciju sagatavoja:
Rolands Pētersons,
Ekonomikas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos
e-pasts: rolands.petersons@em.gov.lv
Mob.tālr.: +371 29157405