Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gada septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 29,2%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 18,3% mazāka kā pirms gada. Eksports samazinājās sesto, bet imports – septīto mēnesi pēc kārtas. Tirdzniecības deficīts septembrī sastādīja 14,6%. Eksporta vērtības samazinājums gada griezumā daļēji ir saistāms ar eksporta cenu samazinājumu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta kritums vairāk nepadziļinās un kopš jūlija gan eksporta, gan importa apjomi lēnām pieaug.
Septembrī gada griezumā par 27,3% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, eļļas augu sēklas), Somiju, Igauniju (uz abām – minerālie produkti) un Zviedriju (koksne). Savukārt eksports pieauga uz Austriju (elektroierīces un iekārtas).
Septembrī samazinājās arī eksports uz NVS valstīm – par 20,5%. Samazinājās eksports uz Krieviju (dzērieni, elektroierīces un iekārtas, mehānismi un ierīces). Uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti dzērieni, farmācijas produkti, apģērbi un piederumi, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces. Savukārt nedaudz pieauga eksports uz Kirgizstānu (mehānismi un ierīces, minerālie produkti).
Eksporta apjomi septembrī būtiski samazinājās uz pārējām valstīm – par 36,5%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Saūda Arābiju, Dienvidāfriku un Izraēlu (uz visām trim – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Keniju, Mozambiku (uz abām – graudaugi) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (mehānismi un ierīces, optiskās ierīces un aparatūra).
Eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā uzņēmējiem ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis