1. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas (EM) paveiktie prioritārie pasākumi valdības rīcības plāna īstenošanā. Galvenie uzdevumi ietvēra investīciju veicināšanu, mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, kā arī dzīves dārdzības mazināšanu. Visi septiņi EM noteiktie uzdevumi ir izpildīti.
Valdības rīcības plāns nosaka konkrētus darbus, ar kuriem valdība īsteno savas prioritātes un panāk iedzīvotājiem un uzņēmējiem praktiski redzamas pārmaiņas. Ekonomikas ministrijas pārziņā esošie uzdevumi ir tieši saistīti ar Latvijas ekonomikas izaugsmi - investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību, mājokļu pieejamību, būvniecības procesa paātrināšanu un dzīves dārdzības mazināšanu.
“Ekonomikas ministrijas turpmākā darba fokuss ir nodrošināt, lai jau pieņemtie risinājumi pārtaptu praktiskos ieguvumos uzņēmumiem, investoriem un iedzīvotājiem, vienlaikus turpinot darbu pie investīciju piesaistes, mājokļu pieejamības un administratīvā sloga mazināšanas,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Dzīves dārdzības mazināšanas jomā turpinās pasākumi pārtikas cenu uzraudzībai pēc PVN likmes samazināšanas. No 1. jūlija cenu izmaiņas uzrauga Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Saskaņā ar 29. septembrī MK izskatītā informatīvā ziņojuma datiem PVN likmes samazinājums pirmajos darbības mēnešos ir pārnests uz gala cenu patērētājiem pilnā apmērā visās četrās attiecīgo pārtikas produktu grupās. CSP aprēķini liecina, ka attiecīgo produktu cenas vidēji samazinājušās par 10.2%, kas pārsniedz teorētiski aprēķināto pilnas pārneses apmēru (7.4%). Starpību daļēji skaidro arī vispārējās cenu izmaiņas.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm kopējais ieguvums iedzīvotājiem no PVN likmes samazinājuma piemērošanas periodā veido aptuveni 31.4 milj. EUR - 15 milj. EUR 2026. gadā un 16.4 milj. EUR 2027. gadā.
Būtisks darba virziens ir arī mājokļu pieejamības un būvniecības procesa uzlabošana. Jau pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kā arī MK noteikumos, kas ievieš tā dēvēto būvniecības “0” ciklu. Jaunais regulējums ļauj būvniecības ieceri īstenot pa posmiem, proti, pirmā posma būvdarbus var sākt, kamēr turpinās nākamo posmu detalizēta projektēšana.
Tādējādi nav nepieciešams pirms būvdarbu sākšanas pabeigt visu būvprojekta detalizāciju. Paredzēts, ka būvvaldei katra posma projekts būs jāsaskaņo 10 darba dienu laikā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumā jaunā pieeja var saīsināt būvniecības procesu par aptuveni trim līdz sešiem mēnešiem, kas lielāku objektu ieceres ierosinātājam provizoriskais ļautu ietaupīt aptuveni 50 tūkstošus eiro.
Turpinās arī darbs pie zemas īres maksas mājokļu programmas. Šobrīd noslēgti 15 aizdevumu līgumi ar nekustamā īpašuma attīstītājiem par 1140 dzīvokļu būvniecību reģionos. Astoņi projekti jau ir pabeigti, nodrošinot 476 dzīvokļus, kas jau tiek izīrēti. Lai nodrošinātu vērtēšanā esošo projektu īstenošanu, Eiropas Savienības fondu tematiskā komiteja augustā atbalstīja vairāk nekā 10.4 milj. EUR finansējuma ietaupījuma novirzīšanu īres māju programmai.
Investīciju veicināšanā Ekonomikas ministrija turpina darbu pie divu instrumentu izveides – ALTUM pašu kapitāla fonda un fiskāli neitrāla investīciju fonda. ALTUM kapitāla fonda izveidei Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja konceptuālo ziņojumu par Kapitāla fonda izaugsmei un aizsardzībai iniciatīvu. Plānots veidot ALTUM meitas sabiedrību, kas darbotos kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.
Tās mērķis būs mobilizēt vietējo institucionālo kapitālu, tostarp pensiju 2. līmeņa līdzekļus, kā arī piesaistīt privātos, institucionālos un starptautiskos investorus ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos un stratēģiski nozīmīgos projektos. Paredzēti divi savstarpēji papildinoši darbības virzieni, proti, profesionāli pārvaldīta fondu fonda izveide ar sākotnējo indikatīvo apjomu ap 150 miljoniem eiro un alternatīvo ieguldījumu fondu izveide ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos un projektos, tostarp aizsardzības, kritiskās infrastruktūras un enerģētikas jomās.
Savukārt fiskāli neitrālā investīciju fonda ietvaros izvērtēti modeļi, kuros publiskais atbalsts tiek sasaistīts ar konkrētu, izmērāmu ekonomisko rezultātu sasniegšanu. Viens no risinājumiem paredz ALTUM aizdevumus ar kapitāla atlaidi, kas tiktu piemēroti tikai pēc projekta pabeigšanas un noteikto pēcuzraudzības rādītāju sasniegšanas. Otrs modelis paredz uzņēmumam projektu finansēt ar tirgū piesaistītiem līdzekļiem, bet valstij pēc rezultātu sasniegšanas piemērot atbalstu nodokļu samazinājuma veidā.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija turpina tirdzniecības nozares atbalsta pasākumu īstenošanu, tostarp administratīvā sloga mazināšanu un regulējuma pilnveidi reklāmas izvietošanai, kā arī darbu pie risinājumiem mazajiem tirgotājiem reģionos. Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam Ministru kabinetā apstiprināts 2026. gada 10. jūlijā, un tā īstenošana turpināsies arī 2027. gadā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv
