Ekonomikas ministrija sagatavojusi 2023. gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā tradicionāli vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.
Pērn Latvijas ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība pasaulē, augstās cenas un aizdevumu procentu likmju celšanās. 2023. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 0,6 % mazāks nekā pirms gada. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā bija saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Savukārt kāpums bija vērojams būvniecībā, ko veicināja Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, un vairumā pakalpojumu nozaru. Situācija ārējā vidē pērn nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību - preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2023. gadā 3 ceturkšņos bija par 5,8 % mazāki nekā pirms gada. Nozaru griezumā bija vērojamas ļoti atšķirīgas attīstības tendences. Apjomu samazinājums pērn bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā bija saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos.
Inflāciju visbūtiskāk ietekmēja kāpums cenām pasaulē energoresursiem un pārtikai. 2022. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8 % augstākas nekā pirms gada, bet gada vidējā inflācija pieauga līdz 17,3 %; 2023. gadā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5 % 2023. gada sākumā līdz 1,0 % novembrī; gada vidējā inflācija novembrī bija 10,6 %. Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām.
Situācija darba tirgū 2023. gadā būtiski nepasliktinājās, jo pieprasījums pēc darbaspēka ir augsts. Arī mēneša vidējā bruto darba samaksa turpināja palielināties, taču tās pieauguma tempi bija zemāki par inflācijas pieauguma tempu, izraisot pirktspējas samazināšanos. 2023. gada 2. ceturksnī un 3. ceturksnī reālā alga atsāka pieaugt – pērn reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7 %. Pozitīvu spiedienu uz darba algām turpinās uzturēt gan algu konverģences process tuvāk ES ekonomiski attīstīto valstu algu līmenim, gan arvien pieaugošā kvalificēta darbaspēka nepietiekamība – darba tirgus sašaurināšanās, kas rada nepieciešamību uzņēmējiem aktīvāk domāt ne tikai par to, kā piesaistīt jaunus speciālistus, bet arī par to, kā noturēt esošos, t. sk. pārskatot darba atalgojuma likmes.
Prognozējam, ka 2024. gadā pie labvēlīgiem ārējiem apstākļiem, kā arī īstenojot ambiciozus pasākumus investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, ekonomikas izaugsme varētu paātrināties un IKP pieaugums varētu sasniegt vismaz 2 - 3 %.
“Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, paredzētas mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām dos būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu. Kopumā 2024. gadā investīcijām budžetā pieejami 1,6 miljardi EUR – vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. Reizē ar izaugsmes iespējām tas rada arī atbildību investēt produktīvi, lai neradītu papildu spiedienu uz inflāciju,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lielākais Latvijas izaugsmes risks šogad būs saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju; tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām, vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4-5% pieaugumu gadā.
Prognozējams, ka Latvijas eksportētājiem, kuriem galvenais noieta tirgus ir ES valstis, situācija uzlabosies un pieaugs ārējais pieprasījums - preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2024. gadā varētu pieaugt par 1,9 %. Savukārt importa dinamiku turpmāk aizvien lielākā mērā noteiks Latvijas iekšzemes pieprasījuma dinamika; sagaidāms, ka 2024. gadā preču un pakalpojumu importa apjomi palielināsies par 2,4 %.
2024. gadā nozaru attīstībā saglabāsies ļoti atšķirīgas tendences. Līdzīgi kā 2023. gadā, arī 2024. gadā straujākais pieaugums sagaidāms būvniecības nozarē. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēs gan ES fondu investīcijas un publiskie pasūtījumi, gan inflācijas mazināšanās, kas mazāk ietekmēs īstenojamo būvniecības projektu sadārdzināšanos. Tiek prognozēts, ka būvniecības apjomu kāpums 2024. gadā var pārsniegt 13 %. Sagaidāms, ka 2024. gadā pie pozitīviem izaugsmes tempiem atgriezīsies apstrādes rūpniecība, ko galvenokārt noteiks eksporta iespēju uzlabošanās. Grūtības saglabāsies atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Krievijas un NVS valstu tirgiem un šajā situācijā būs jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi. Uz iekšējo tirgu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv