Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās šā gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, pieauga par 21,5%, bet, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, salīdzināmajās cenās tas pieauga par 2% (neizlīdzināti dati). Gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums vienlīdz strauji pieauga pārtikas un nepārtikas preču grupās, bet lēnāks kāpums bija degvielas preču mazumtirdzniecības apgrozījumam.
Septembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 2,2%, nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecības pieaugumā. Straujākais kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 20,7%). Stabili turpināja pieaugt metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecība (par 9,9%). Sākoties jaunajai rudens sezonai, strauji pieauga arī apģērbu, apavu un ādas tirdzniecība (par 9%), pēc krituma iepriekšējā mēnesī pieauga apgrozījums sporta preču un spēļu tirdzniecībā (par 5,9%). Lēnākais apgrozījuma kāpums kopš iepriekšējā gada novembra bija vērojams grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 2,8%) un pēc krituma iepriekšējos mēnešos neliels kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībai specializētajos veikalos (par 1,3%).
Straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 27,5%). Straujš kritums bija vērojams arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 13%), un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā (par 10,3%). Trešo mēnesi pēc kārtas turpināja sarukt arī kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecība (par 3,8%), bet pirmo mēnesi kopš iepriekšējā gada marta apgrozījums samazinājās farmaceitisko, medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 2,1%).
Mazumtirdzniecības kritums bija vērojams visās tirdzniecības vietās ārpus veikaliem. Visstraujāk saruka pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 37%). Iepirkšanās pa pastu vai internetā turpināja sarukt astoto mēnesi pēc kārtas (par 1,6%), bet kritums kļuvis arvien mērenāks. Saruka arī tirdzniecība stendos un tirgos.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pieaugt un septembrī tas bija par 2,1% augstāks, salīdzinot ar 2021. gada septembri.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās pēdējos mēnešos pieaug, septembrī tas pieauga par 1,2%, salīdzinot ar 2021. gada septembri. To lielā mērā noteica degvielas cenu samazināšanās pēc straujā cenu kāpuma šā gada pirmajā pusē.
Kopumā šogad deviņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 4,9% augstāks nekā 2021. gada janvārī-septembrī. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 9,3%, ko noteica zemā bāze 2021. gada sākumā, kad līdz 6. aprīlim bija spēkā ārkārtējā situācija, bija slēgti veikali un mazumtirdzniecības apgrozījums ievērojami kritās. Pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 2,4%, savukārt degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,9 procentiem.
Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecību turpinās ietekmēt augstais cenu līmenis. Iedzīvotāji vairāk tērēs pirmās nepieciešamības precēm (pārtikai un maksājumiem par mājokli), tādejādi atliekot nepārtikas preču, tai skaitā lielāku pirkumu, iegādi. Negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības apgrozījumu mazinās valsts atbalsts iedzīvotājiem siltumenerģijas izmaksu segšanai apkures sezonā no šā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim, septembrī veiktā pensiju indeksācija, darba samaksas pieaugums, kā arī cita veida plānotie pabalsti iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe