Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gada griezumā pieaugot par 12,8% – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus izaugsme kļuvusi koncentrētāka: aptuveni pusi no kopējā pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksports, kura vērtība gada laikā vairāk nekā divkāršojās.
Eksporta vērtība uz ES valstīm septembrī gada griezumā pieauga par 6,4%, ko veicināja eksporta pieaugums uz Lietuvu (minerālie produkti, farmācijas produkti), Somiju (minerālie produkti, koksne), Vāciju (elektroierīces, minerālie produkti) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne).
Eksports uz NVS valstīm septembrī gada griezumā pieauga par 5,5%, ko galvenokārt noteica optisko ierīču eksporta vērtības pieaugums uz Baltkrieviju un dzērienu un farmācijas produktu eksporta pieaugums uz Kazahstānu.
Īpaši strauji – par 34,5% – pieauga arī Latvijas eksporta vērtība uz valstīm ārpus ES un NVS. To būtiski ietekmēja graudaugu eksporta pieaugums uz Ēģipti, Dienvidāfriku, Nigēriju un Keniju, kā arī minerālo produktu eksporta pieaugums uz Dominikānu, Argentīnu un Mozambiku.
Septembrī gada griezumā par 10,9% pieauga arī preču importa vērtība – nedaudz lēnāk nekā eksports. Strauji auga imports no ES valstīm, savukārt par 20,6% turpināja samazināties imports no NVS valstīm. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts septembrī bija nedaudz lielāks nekā pirms gada.
Importa vērtības pieaugumu galvenokārt nodrošināja minerālo produktu imports, kas gada laikā pieauga par 63,5%. Strauji auga arī elektroierīču un iekārtu, dzērienu un plastmasas izstrādājumu imports.
Kopumā gada trīs ceturkšņos Latvijas preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 8,8%. Eksporta izaugsmi noteica minerālo produktu, elektroierīču un elektroiekārtu, transportlīdzekļu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Savukārt imports šajā laika posmā pieauga par 9,5%, ko lielākoties ietekmēja minerālo produktu importa vērtības pieaugums.
Eksporta izaugsme gada nogalē būs atkarīga galvenokārt no ārējā pieprasījuma dinamikas ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības. Vienlaikus jāņem vērā, ka pēdējo mēnešu straujo izaugsmi lielā mērā nodrošina minerālo produktu plūsmas, kuru apjomi ir svārstīgi un atkarīgi no globālās enerģijas tirdzniecības. Lejupvērstie riski saglabājas paaugstināti – spriedze Tuvajos Austrumos nav mazinājusies, un naftas cena jau vairākus mēnešus noturas ap 100 ASV dolāriem par barelu, uzturot augstas ražošanas izmaksas un nenoteiktību ārējā vidē.
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests
E-pasts:san@em.gov.lv