Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 24,1%. Preču importa vērtība septembrī gada griezumā pieauga par 24,4 procentiem.
Eksports turpina būt ekonomikas attīstības mugurkauls un septembra mēnesī vien preču eksports ir pārsniedzis 1,6 miljardu eiro apjomu. Pieaugumi gan dažādās preču grupās, gan ģeogrāfiskajā griezumā norāda, ka Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi globālajā tirgū, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, piemēram, izejmateriālu cenu kāpumu, energoresursu sadārdzinājumu, darbaspēka pieejamību. Papildus tam bažas radīja straujā Covid-19 infekcijas izplatība, tajā skaitā arī ražojošajās nozarēs. Pēdējās nedēļās strauji aug vakcinācijas aptvere ražojošajos uzņēmumos un riski, ka kādam uzņēmumam būtu jāaptur darbība slimības izplatības dēļ, ir ievērojami mazinājušies. Tas ļauj ar optimismu raudzīties uz tālāku eksporta apjomu kāpumu, atzīmē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2021. gada septembrī gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma turpina nodrošināt strauja koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsme. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, minerālo produktu un ķīmiskās rūpniecības produktu eksports. Tāpat pieaugumi bija vērojami arī citu eksporta grupu vērtībām. Savukārt samazinājās dārzeņu, dzērienu un eļļas augu sēklu eksports.
Septembrī, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 28,8%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces), Igauniju (elektroierīces, dzelzs un tērauds), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, koksne), Franciju (eļļas augu sēklas) un Poliju (dzelzs un tērauds).
Vienlaikus par 8,3% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Straujāk saruka eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni, dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces un aparatūra, dzērieni).
Septembrī strauji auga eksports uz pārējām valstīm – par 29,8%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju (graudaugi) un AAE (graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu septembrī gada griezumā veicināja minerālo produktu, koksnes un tās izstrādājumu, plastmasas un to izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču importa vērtība. Savukārt gada griezumā samazinājās dzērienu imports.
Kopumā gada trīs ceturkšņos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-septembra apjomus par 22,8%. Preču imports šajā laika posmā bija par 29,3% lielāks nekā pirms gada.
Lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, vienlaikus joprojām saglabājas augsta Covid-19 saslimstība, kā arī neskaidrība ar tās ierobežošanu, kas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības turpmākās izaugsmes tempus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis