2. marta Ministru kabineta ārkārtas sēdē ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja valdību par sasniegtajiem rezultātiem ministrijas pārraudzībā esošajās jomās. Latvijā īstenoti nozīmīgi pasākumi valsts drošības, ekonomikas izaugsmes un birokrātijas mazināšanas jomā, nodrošinot mērķtiecīgu atbalstu uzņēmējiem un reģioniem.
Sasniegtie rezultāti skaidri parāda, ka ekonomika turpina augt, kas ļauj veicināt straujāku valsts attīstību un konkurētspēju starptautiskajā mērogā.
“Ekonomikas ministrijas īstenotie pasākumi stiprinājuši Latvijas konkurētspēju, drošību un reģionu attīstību ilgtermiņā. 2025. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2,1%, kas nozīmē to, ka Latvijai ir izdevies izrauties no stagnācijas. Tāpat 15 no 22 apstrādes rūpniecības sfērām uzrāda izaugsmi, kas ir būtisks apliecinājums sekmīgam darbam. Jau šobrīd redzam, ka ap diviem miljardiem eiro tika ieguldīti biznesa un tautsaimniecības attīstībā. Pagājušajā gadā redzējām, ka privātā sektora investīcijas pārsniedz fondu investīcijas, kas nozīmē, ka mēs paši uzņemamies lielāku atbildību par valsts ekonomisko izaugsmi,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Droša Latvija
Militārajai ražošanai ieviests “zaļais koridors”, nodrošinot prioritāru valsts pakalpojumu saņemšanu. 2025. gada beigās sarakstā iekļauti 5 militārās ražošanas projekti, 4 projekti ir vērtēšanā. Dažādās attīstības stadijās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī ir 28 duālā pielietojuma un militārās jomas investīciju projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 1.14 mljrd. euro apmērā.
Tāpat aizsardzības industrijas atbalstam novirzīti vairāk nekā 270 milj. euro, atbalstot 52 projektus. Papildus 4 milj. euro paredzēti Latvijas uzņēmumiem Ukrainas rekonstrukcijas un ekonomikas atjaunošanas projektiem (2 milj. 2025. gadā, 2 milj. 2026. gadā).
Mājokļu atbalsts iedzīvotājiem
Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecība” 2025. gadā rasti papildu 58.9 milj. euro, kopējo finansējumu palielinot līdz 101.8 milj. euro, tādējādi paredzot aptuveni 1128 jaunu mājokļu būvniecību.
Izveidota jauna hipotekāro aizdevumu programma mājokļu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas ar publisko finansējumu līdz 25.8 milj. euro. Apstiprināti 30 aizdevumi, noslēgti 26 līgumi, izvērtēšanā 197 pieteikumi.
Latvijas labklājība
2025. gadā investīciju apjoms bija par 54% lielāks nekā 2024. gadā. Ar LIAA līdzdalību uzsākts 31 investīciju projekts 1.01 mljrd. euro apmērā. LIAA investīciju portfelis pieaudzis no 10,8 mljrd. euro 2024. gadā līdz vairāk nekā 16 mljrd. euro un aptuveni 180 aktīviem projektiem 2025. gada beigās.
Investīciju fondā apstiprināti 28 projekti 736.7 milj. euro apmērā ar kapitāla atlaidi 186.5 milj. euro. 2025. gadā novirzīti 69 milj. euro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi. Jaunuzņēmumi 2025. gadā piesaistījuši 73.6 milj. euro.
Eksportējošiem komersantiem tiek sniegti aizdevumi ar kapitāla atlaidi inovatīvu produktu ieviešanai ražošanā, aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, kā arī aizdevumi startam un izaugsmei, kopā nodrošinot finansējumu 114.8 milj. euro apmērā.
Pētniecībai un inovācijām novirzīti vairāk nekā 166.9 milj. euro, apstiprināti 420 pētniecības projekti, tostarp 8 IPCEI projekti un 25 divējāda lietojuma projekti.
Ārvalstu filmu uzņemšanas un dižpasākumu organizēšanas atbalstam trīs gados paredzēts novirzīt 23.6 milj. euro, prognozējot vismaz 45 milj. euro pienesumu tautsaimniecībai un 72 milj. euro eksporta pieaugumu.
Energoefektivitātes sekmēšana
Daudzdzīvokļu mājām no Atveseļošanas fonda piesaistīti līdzekļi 57.28 milj. euro apmērā - īstenoti 55 projekti, turpinās 81 projekts; ES fondu līdzekļi 174.5 milj. euro - rezervēts viss pieejamais finansējums, saņemti 393 projektu pieteikumi, no kuriem 2025.gadā noslēgti līgumi par 61 projekta īstenošanu. Valsts ēkām saņemti 36 projekti par 87.65 milj. euro, kamēr kultūras infrastruktūrai – 6 projekti 29.35 milj. euro apmērā.
Birokrātijas mazināšana
Būvniecībā ieviests vienots digitalizēts process no ieceres līdz īpašuma ierakstīšanai Zemesgrāmatā, samazinot laiku un izmaksas. Vienkāršotas prasības mazām ēkām līdz 200 m² un saīsināts lielo komersantu grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa izvērtēšanas laiks.
Nodrošināts atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā, t.sk., mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana bez EDIC iesaistes (nav nepieciešamas ceļa kartes), kas ievērojami paātrināja atbalsta pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas procesu (iesniegti vairāk kā 1000 atbalsta pieteikumi).
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv