Publicēts: 28.08.2020.
Atjaunināts: 01.04.2023.

Stratēģijas logo

 

Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ES SBJR) ir pirmā makroekonomiskā stratēģija Eiropā. Tās pamatmērķis ir stiprināt sadarbību starp Zviedriju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu un Poliju, lai veicinātu sabalansētu attīstību un cīnītos ar kopīgiem izaicinājumiem.

ES SBJR ir cieši sasaistīta ar galvenajiem ES politikas iniciatīvām. ESSBJR tika pieņemta 2009.gada oktobrī, bastoties uz Eiropas Komisijas paziņojumu par ES SBJR un Rīcības plānu tās īstenošanai. ES SBJR nodrošina ietvaru Baltijas jūras vides situācijas uzlabošanai, transporta problēmu risināšanai un enerģijas resursu sasaistei, kā arī veicina konkurētspējīgu tirgu un kopīgo pētniecisko un inovācijas tīklu attīstību.

ES SBJR ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi:

  • veicināt vides ilgtspēju reģionā
  • kāpināt reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību
  • sekmēt reģiona pieejamību un pievilcību
  • vairot reģiona drošību.

un definēti trīs galvenie mērķi:

  • glābt jūru
  • apvienot reģionu
  • celt labklājību

Papildus stratēģijas mērķiem tika definēti arī apakšmērķi un indikatori. ES SBJR īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš regulāri tiek pārskatīts un atjaunots.

Latvijā katrā Rīcības plāna prioritātes jomā ir noteikta atbildīgā iestāde, kura nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES un makroreģionālā līmenī. Ekonomikas ministrija koordinē SBJR Rīcības plāna:

  • prioritāti inovāciju politikas jomā – prioritātes mērķis ir reģiona potenciāla pilnīga izmantošana pētniecības, inovāciju un mazo un vidējo uzņēmumu jomās, kā arī Digitālā vienotā tirgus izmantošana talantu un investīciju piesaistei.
  • prioritāti tūrisma politikas jomā – prioritātes mērķis ir apstiprināt reģiona vienotību, izmantojot tūrismu.

Ārlietu ministrija, kā ES SBJR nacionālā līmeņa koordinējošā iestāde, nodrošina Latvijas viedokļa pārstāvību augsta līmeņa sanāksmēs ES formātos un atbalstu caur diplomātiskajām misijām reģiona valstīs, kā arī operatīvu informācijas nodošanu vadošajām ministrijām.

Lasīt vairāk: