Šā gada 8. martā OECD publiskoja apskatu par 2018. gada tendencēm un rīcībpolitikas aktualitātēm tūrisma jomā “Tourism Trends & Policies 2018”, kurā tiek aplūkoti tūrisma investīciju un finansējuma piesaistes jautājumi, kā arī globālās pasaules tendences jeb “megatrendi”, kas ietekmē tūrisma attīstību. Cita starpā OECD izdevumā tiek apkopota arī katras OECD dalībvalsts aktuālākā informācija par tūrisma politiku un tūrisma attīstību par 2014.-2016.gadu periodu.
Analizējot tūrisma nozares attīstību 2014.-2016. gadā Latvijā, tiek secināts, ka nozare turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, tajā pašā laikā kopējie ieņēmumi valstij no ārvalstu tūristiem pieaug lēnāk kā iepriekš prognozēts. Tāpat secināts, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi “dalītās” ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.
Salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm Latvija uzrāda vidējos nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā.
OECD kā būtiskākos Latvijas tūrisma politikas izaicinājumus min tūrisma piedāvājuma kvalitātes celšanu, izglītības un prasmju uzlabošanu, darījumu un veselības tūrisma attīstību cīņai ar sezonalitāti, kā arī Latvijas konkurētspējas nostiprināšanu reģionā. Savukārt kā Latvijas konkurētspējīgākie tūrisma produkti minēti konferenču un izstāžu tūrisms, veselības, dabas, kultūras un radošo industriju tūrisms, kas sasaucas ar Ekonomikas ministrijas definētajiem Latvijas tūrisma nozares attīstības galvenajiem rīcības virzieniem.
“Latvija piedāvā visai plašu tūrisma produktu un pakalpojumu klāstu un tūristu skaits ik gadu turpina pieaugt. Lai veicinātu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju, jāturpina darbs pie kvalitatīvu, interesantu un unikālu tūrisma produktu attīstības ar augstu pievienoto vērtību, lai tūristi būtu gatavi Latvijā uzturēties ilgāk un par pakalpojumu samaksāt vairāk, Latvijai veiksmīgi konkurējot ar kaimiņvalstu zemajām pakalpojumu cenām. Tāpat mums beidzot Latvijā jāizveido jauns un moderns konferenču centrs un jāveicina lielo darījumu pasākumu ienākšana Latvijā. Darījuma tūrisma veicināšanai ministrija ir izstrādājusi arī atbalsta programmu, kas komersantiem pieejama jau no pērna gada beigām. Papildus ir aktīvāk jāstrādā jaunu tūrisma tirgu virzienā, tai skaitā pie Ķīnai draudzīga koncepta ieviešanas Latvijā un jaunu tiešo reisu uz Āziju atvēršanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs.
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam Ekonomikas ministrija ir definējusi galvenos rīcības virzienus, kādos jāstrādā nozares turpmākās izaugsmes nodrošināšanai. Tie ir:
jaunu tūrisma produktu veidošana; vietējā tūrisma veicināšana; sadarbības ekonomikas ietekmes uz tūrisma industriju analīze; darījumu un veselības tūrisma attīstība (tai skaitā konferenču centra izveide); tūrisma puduru jeb klasteru veidošana.
Lai īstenotu definētos rīcības virzienus, to īstenošanā svarīga ir gan valsts, gan tūrisma komersantu aktīva iesaiste, nodrošinot ciešu savstarpējo sadarbību tūrisma produktu izstrādē un pilnveidē turpmāko gadu gaitā.
Elita Rubesa - Voravko
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook:http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem