“Latvijas ekonomikas izaugsmi 2021. gadā prognozējam 4-5% robežās, bet joprojām lielu nenoteiktību rada neziņa par Covid-19 vīrusa izplatības ietekmi. Covid-19 krīzes seku mazināšanai arī nākamgad uzņēmējiem būs pieejamas virkne atbalsta programmu, kā arī esam iesnieguši vairāku reformu piedāvājumus Eiropas Atveseļošanas plāna ietvaros, sekmējot ekonomikas transformāciju, produktivitāti un digitalizāciju, mājokļu, t.sk. īres un sociālo mājokļu, pieejamību, kā arī energoefektivitāti,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Kā ekonomikas ministrs esmu gandarīts par jau šobrīd valdībā panāktajām vienošanām par 2021. gada valsts budžetu. Ekonomikas ministrijas 2021. gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021. gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 miljonus eiro. Obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšana ir būtiska gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas.
Altum īstenotās mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai 2021. gadā piešķirti 5 miljoni eiro. Mājokļu garantiju programmai ir nozīme ģimenes drošības veicināšanai un ģimenes pieauguma plānošanai, programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu.
2021. gadā valsts budžetā iezīmēti 2 784 151 eiro valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Kā zināms, atbilstoši likumiem "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un "Par dzīvojamo telpu īri" nepieciešams nodrošināt valsts pienākuma izpildi par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansēšanu. Ekonomikas ministrijai 2020.gadā ir iesniegta informācija par 9 Jūrmalā un 225 Rīgā reģistrētām personām atbrīvošanas pabalsta saņemšanai par kopējo summu 2 784 150,50 eiro.
Tiešo investīciju pieauguma veicināšanai, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi un radot jaunas augsti apmaksātas darba vietas, 2021. gadā papildu plānots novirzīt 1 274 880 eiro. Uzņēmējdarbības pasākumu un vides pilnveidošanai plānots izveidot analītisko rīku valsts atbalsta programmu efektivitātes izvērtēšanai. Savukārt Covid-19 krīzes seku mazināšanai plānots proaktīvi strādāt ar esošiem un potenciāliem investīciju projektiem. Tāpat šī finansējuma ietvaros tiks veikta ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana, izveidojot vienotu kontaktpunktu starptautisku investīciju projektu vērtēšanai.
Savukārt Latvijas uzņēmēju eksportspēju stiprināšanai, ieviešot valsts ekonomisko tēlu, 2021. gadā plānots novirzīt 1 367 761 eiro. Valdības rīcības plānā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) dots uzdevums panākt vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Vienots valsts tēls ir īpaši nozīmīgs Latvijas uzņēmumiem starptautiskajā tirgū, kur skaidra produkta izcelsmes vieta un pozitīvas asociācijas var pievienot vērtību uzņēmuma radītajai produkcijai. Vienots tēls ir būtisks instruments Latvijas pārstāvjiem vēstniecībās un pārstāvniecībās.
Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanai, ieviešot efektīvu uzraudzību konkurences neitralitātes jomā un īstenojot publisko personu komercdarbības uzraudzību, 2021. gadā plānots papildu piešķirt 853 467 eiro. Savlaicīgai un efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu novēršanai ir tieša un preventīva ietekme gan uz publisko personu naudas līdzekļu lietderīgu izmantošanu, tostarp ES fondu apguvē, gan uz ikviena uzņēmēja un patērētāja naudas līdzekļu taupīšanu, novēršot pārmaksu konkurences kropļojumu dēļ un kopumā veicinot tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanai, būvizstrādājumu uzraudzības, kuģu aprīkojuma atbilstības un pārrobežu pārkāpumu novēršanas procedūras nodrošināšanai 2021. gadā papildu plānots piešķirt 853 532 eiro. Finansējuma ietvaros tiks nodrošināta efektīva patērētāju tiesību un tirgus uzraudzība un jauno uzraudzības jomu attīstīšana (īpaši būvizstrādājumi, droni, pārrobežu pārkāpumu novēršana un platformu uzraudzība).
Statistikas modernizācijai, uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanai un datu pieejamības veicināšanai 2021. gadā papildus plānots novirzīt 444 959 eiro. Finansējuma ietvaros plānots modernizēt statistikas datu nodrošināšanu, veicinot jaunu datu ieguvi un analīzes procesa efektivitāti datu lietotājiem, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem.
Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē “Expo 2020 Dubai” 2021. gadā plānoti 1 027 500 eiro. Saistībā ar vīrusa COVID-19 uzliesmojumu šogad, izstādes atklāšana tika pārcelta par gadu un tā norisināsies no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam. Latvijas Republikai dalība izstādē nodrošinātu ciešāku diplomātisko un ekonomisko saišu nodrošināšanu reģionā, it īpaši ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tāpat nepieciešams norādīt, ka visu ES dalībvalstu vēstnieki ir apstiprinājuši, ka dalībvalstis turpinās dalību izstādē. Esošajā situācijā ir nepieciešams veikt izmaiņas projekta plānotajā budžetā, pārdalot finansējumu no 2020. gada uz 2021. un 2022. gadu. Latvijas dalību izstādē organizē LIAA.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv
Lapas informācija atjaunota: 30-09-2020