Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 1.ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada, savukārt faktiskās cenās IKP pieauga par 6,0%.
Gada sākumā izaugsmi galvenokārt veicināja rūpniecības sektors, vienlaikus būtisks devums izaugsmē ir bijis arī pakalpojumu nozarēm, īpaši operācijas ar nekustamo īpašumu un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Pozitīvi vērtējams ir investīciju un privātā patēriņa apjomu pieaugums un eksporta kāpums. Kopumā Latvijas ekonomika saglabā noturību, taču izaugsmes tempu ierobežo konflikts Tuvajos Austrumos un karš Ukrainā.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 3,2%, ko veicina Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas palielinājušies par 3,3%, mašīnās un iekārtās palielinājās par 3,4%. Ieguldījumos intelektuālā īpašuma produktos arī vērojams pieaugums par 1,3%.
Privātais patēriņš gada laikā audzis par 2,0%. Pieaudzis pārtikas patēriņa apjoms, mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Visstraujāk aug izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Kopējais darba ņēmēju atalgojums pieaudzis par 5,5%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1.ceturksnī bija par 1,4% lielāki nekā pirms gada. Preču eksports pieauga par 1,4%, savukārt pakalpojumu eksports par 1,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti, savukārt galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Arī importa apjomi šī gada 1.ceturksnī bija lielākā apjomā nekā pirms gada. Šogad 1.ceturksnī imports palielinājās par 3,0%. Preču imports pieauga par 5,1%, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 4,8%. Galvenās importa preces bija minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas.
Kopējā pievienotā vērtība 1. ceturksnī pieauga par 2,1%. Lielākais ieguldījums kopējās IKP izmaiņās bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, un automobiļu un motociklu remonta nozarē (0,8 pp). Zemāks pozitīvs devums bija arī profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, citi pakalpojumu (0,5 pp) un elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana nozarēs (0,5 pp), kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu nozarē (0,35 pp). Lielākais negatīvais devums bija transporta un uzglabāšanas nozarē ( -0,4 pp) un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (0,16 pp).
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, citi pakalpojumu nozares pieaugums bija 6,3%, pateicoties reklāmas un tirgus izpētes, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu kāpumam. Apstrādes rūpniecības kāpumu par 1,1% galvenokārt noteica gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko izstrādājumu ražošana. Kopumā, no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm kāpums bija 13 nozarēs. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē kāpumu uzrādīja gan vairumtirdzniecība – par 6%, gan mazumtirdzniecība – par 6,6%. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares ļoti strauju kāpumu (par 41,6%) noteica aukstie laikapstākļi. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība uzrādīja 6,9% kāpumu. Būvniecības nozarē pieaugums par 2,8%, galvenokārt pateicoties infrastruktūras objektu un ēku būvniecībai.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares kritums par 3,6% galvenokārt saistīts ar bargiem ziemas apstākļiem, savukārt transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 8,3% lielākoties ietekmēja gaisa transporta apakšnozares kritums par 31,9%. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē kritums par 2,4%, ko būtiski ietekmēja informācijas pakalpojumu aktivitātes kritums par 16,8%.
Lai gan šā gada 1. ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmes temps saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim, tomēr saspringtā ģeopolitiskā situācija un naftas cenu kāpums uztur paaugstinātas inflācijas un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās riskus. Atkarībā no turpmākās attīstības globālajos energoresursu tirgos sagaidāms, ka ekonomika šogad varētu augt par 2-2,5%.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv