Jūlijā preču eksports pieauga par 14,9%, kas ir otrais divciparu pieaugums pēc kārtas pēc jūnijā sasniegtajiem 18,6% (faktiskajās cenās). Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem izaugsme bija plaši balstīta – tā vērojama visās galvenajās valstu grupās, taču noteicošais joprojām bija eksporta pieaugums uz ES valstīm, kas apliecina pakāpenisku ārējā pieprasījuma atgūšanos ES tirgū.
Eksporta vērtība uz ES valstīm jūlijā gada griezumā pieauga par 15,6%, ko veicināja eksporta pieaugums uz Nīderlandi (minerālie produkti), Lietuvu (transportlīdzekļi, koksne), Vāciju (elektroierīces, koksne), Poliju (minerālie produkti), Franciju (elektroierīces), Igauniju (elektroierīces, minerālie produkti) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti).
Eksports uz NVS valstīm jūlijā pieauga par 8,2%, ko galvenokārt noteica dzērienu eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju par 13 milj. EUR.
Par 16,4% pieauga arī Latvijas eksporta vērtība uz valstīm ārpus ES un NVS. To ietekmēja minerālo produktu eksporta pieaugums uz Dominikānu un Argentīnu, kā arī graudaugu eksporta pieaugums uz Tanzāniju. Savukārt jūlijā samazinājās koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti.
Jūlijā gada griezumā – par 7,3% – pieauga arī preču importa vērtība. Pieauga imports no ES valstīm un valstīm ārpus ES un NVS, savukārt būtiski samazinājās imports no NVS valstīm.
Būtisku daļu no importa vērtības pieauguma jūlijā turpināja nodrošināt minerālo produktu imports. Strauji auga arī transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, kā arī farmācijas produktu imports.
Kopumā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 7,1%, tostarp straujāk auga minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports. Savukārt imports šajā laika posmā pieauga par 8%, ko lielākoties ietekmēja minerālo produktu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Eksporta izaugsme gada otrajā pusē būs atkarīga galvenokārt no ārējā pieprasījuma dinamikas ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības, un pēdējo mēnešu rezultāti liecina, ka izaugsme kļuvusi noturīgāka un plašāka. Vienlaikus lejupvērstie riski pēdējā laikā ir pieauguši – pēc jūnijā panāktās ASV un Irānas pagaidu vienošanās, kas ļāva naftas cenām īslaicīgi atkāpties no pavasara maksimuma, spriedze Tuvajos Austrumos ir atkal saasinājusies un naftas cena
septembra sākumā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu. Tā kā Latvijas eksports pārsvarā ir orientēts uz ES tirgu, konflikta tālākā norise eksporta izaugsmi ietekmē galvenokārt netieši – caur enerģijas cenām, ražošanas izmaksām un kopējo nenoteiktību ārējā vidē.