Ekodizaina tiesiskais regulējums šobrīd aptver:
- Ekodizaina direktīvu jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem. Latvijas normatīvajos aktos Direktīva ir ieviesta ar 2011.gada 6.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)".
- Ekodizaina regulu jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK.
Savukārt energomarķējuma tiesisko regulējumu nosaka Energomarķējuma regula jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES.
Ekodizaina un energomarķējuma ietvarregulējumam ir horizontāls raksturs – tās neizvirza konkrētas prasības produktiem, bet ievieš nosacījumus un kritērijus, kā noteikt prasības vidi ietekmējošo ražojumu raksturīpašībām, piemēram, enerģijas patēriņa līmeni.
Savukārt specifiskas prasības katram atsevišķam ražojumam (produktu grupai) ir noteiktas Eiropas Komisijas regulās (lasīt vairāk).
Ekodizaina prasības
Jaunā Ekodizaina regula, kura tiek piemērota no 2024.gada 18.jūlija, ar laiku pilnībā aizstās 2009. gada Ekodizaina direktīvu, kas šobrīd nosaka energoefektivitātes prasības 31 produktu grupai, tostarp, datoriem, ventilatoriem, veļas mašīnām, tālruņiem, aukstumiekārtām un gaismas avotiem.
Ekodizaina regulā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas pēc tās stāšanās spēkā ļauj ES vēl līdz 2026. gada 31.decembrim pieņemt un piemērot īstenošanas pasākumus saskaņā ar Ekodizaina direktīvu.
Ekodizaina regula ir izstrādāta kā horizontāls ietvars, ar kuru produktiem var tikt ieviestas jaunas prasības, kuru mērķis ir samazināt produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, veicināt aprites ekonomiku un uzlabot resursu efektivitāti kopumā.
Regula paredz:
- būtiski paplašināt produktu klāstu, uz kuriem var tikt attiecinātas jaunās prasības. Faktiski Ekodizaina regulas tvērumā var tikt iekļauts gandrīz jebkurš produkts vai starpprodukts.
- Uz Ekodizaina regulas pamata 2025. gada martā un pēcāk reizi trīs gados Eiropas Komisija izdos darba plānu, kurā tiks noteikts produktu tvērums, uz kuriem ar laiku tiks attiecinātas jaunās ilgtspējīgu produktu prasības. Savukārt šīs prasības, kas tiks noteiktas, būs specifiskas katrai produktu grupai. Tās tiks apspriestas Ekodizaina forumā, kurā varēs piedalīties arī konkrēto industriju pārstāvji. Balstoties uz šo konsultāciju rezultātiem, Eiropas Komisija katrai konkrētai produktu grupai izdos deleģētos aktus. Pēc ikviena deleģētā akta izdošanas uzņēmumiem tiks doti 18 mēneši, lai pielāgotos prasību izpildei.
- Prioritāri Eiropas Komisija plāno tvērumā iekļaut tādus produktus kā dzelzs un tērauds, alumīnijs, tekstilizstrādājumi (jo īpaši apģērbs un apavi), mēbeles (arī matrači), riepas, mazgāšanas līdzekļi, krāsas, smērvielas un ķimikālijas. Gaidāms, ka pirmās produktu grupas, kurām tiks izdoti deleģētie akti uz Ekodizaina regulas pamata, tiks pieņemti 2026. gadā, kuru prasības attiecīgi būs jāsāk piemērot no 2027./2028. gada.
- ieviest digitālās produktu pases (DPP). Paredzēts, ka DPP sniegs detalizētu informāciju par produktu sastāvu, labojamību un pārstrādājamību. Plānots, ka DPP padarīs informāciju par konkrētu produktu vienkāršāk pieejamu kā komersantiem, tā arī patērētājiem.
- aizliegumu iznīcināt nerealizētus tekstilizstrādājumus un apavus, kas ļaus būtiski samazināt atkritumu daudzumu un veicināt ilgtspējību.
- Uz lielajiem uzņēmumiem, kas realizē tekstilizstrādājumus un apavus, prasība tiks attiecināta no 2026.gada 19.jūlija.
- Uz vidējiem uzņēmumiem, kas realizē tekstilizstrādājumus un apavus, prasība tiks attiecināta no 2030.gada 19.jūlija.
- Mazie un mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no šīs prasības.
- ekodizaina kritērijus piemērot publiskajos iepirkumos, lai stimulētu zaļo produktu publisko iepirkumu.
- Minimālās zaļā publiskā iepirkuma prasības būs jāpiemēro tām produktu grupām, kurām Eiropas Komisijas papildus izdotajā īstenošanas aktā tā būs noteikta kā obligāta prasība.
- Minimālās zaļā publiskā iepirkuma prasības veicinās pieprasījumu pēc produktiem ar augstākiem ilgtspējības rādītājiem. Šīs prasības jāievēro ne tikai tiešā publiskā iepirkumā, bet arī publiskajos būvdarbu un pakalpojumu līgumos, ja noteiktie produkti tiek izmantoti šo līgumu ietvaros.
Jaunais regulējums paver iespējas komersantiem uzlabot konkurētspēju un inovācijas, bet patērētājiem būt labāk informētiem par vidi saudzējošām izvēlēm pirkumos, kā arī iespēju iegādāties produktus, kas patērē mazāk resursus un kalpo ilgāk.
Energomarķējums
No 2021. gada atsevišķām preču grupām (trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas, mājsaimniecības ledusskapji un saldētavas, elektroniskie displeji, saldējamās iekārtas un preču tirdzniecības automāti, riepas un gaismas avoti) ir jauns energomarķējums. Jaunais vizuālais formāts:
- vienkāršo un padara patērētājiem saprotamāku energoefektivitātes skalu, to atgriežot pie A līdz G enerģijas patēriņa klasēm
Piemēram, prece, kas iepriekš tika marķēta ar A+++ energoefektivitātes klasi, pēc jaunajiem energomarķējuma noteikumiem ir B klases prece. Tas nodrošina energoefektīvāku preču ienākšanu tirgū, kurām attiecīgi tiks piemērotas augstākas energoefektivitātes klases.
- kā jaunu elementu marķējumā ietver QR kodu, ko, noskenējot ar viedtālruni, var iegūt ražotāja sniegtu papildinformāciju par konkrēto preci, kas nebūs komercinformācija (reklāma). Šo informāciju par preci sniedz ražotājs, iekļaujot to publiski patērētājiem pieejamā Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrā EPREL.
LABEL2020 mājaslapā ir pieejamas vadlīnijas un bukleti tirgotājiem par jauno energoefektivitātes marķējumu, PTAC izstrādātās vadlīnijas par energomarķējuma izvietošanu pieejamas PTAC tīmekļvietnē.
