Būvniecības nozares tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir Būvniecības likums.

 Tas nosaka būvniecības principus, institūciju kompetenci, būvspeciālistu sertifikāciju, būvniecības procesa dalībnieku atbildību un būvniecības pamatietvaru.

Ar 01.07.2020. tas noteiks arī administratīvo atbildību būvniecības jomā. Uz Būvniecības likuma pamata ir izdoti būvnoteikumi, būvnormatīvi un citi normatīvie akti. Kopā šie visi normatīvie akti veido vienotu sistēmu, lai nodrošinātu Būvniecības likuma mērķu sasniegšanu - kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu (sk. Būvniecības likuma 2.pantu).

Ekonomikas ministrija ir būvniecības nozari atbildīgā ministrija un tā veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Vispārējās pārraudzības un koordinācijas ietvaros ministrija:

  • izstrādā politikas plānošanas dokumentus būvniecības jomā;
  • izstrādā priekšlikumus būvniecību regulējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
  • izstrādā būvniecības jomas tiesību aktus.

Būvniecības regulējums nav statisks lielums, bet tas visu laiku tiek attīstīts, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Tā arī šī brīža Būvniecības likums bija radīts noteiktu mērķu sasniegšanai. Viens no šiem mērķiem bija būvatļaujas apstrīdēšana un pārsūdzēšana ātrākā būvniecības procesa posmā. Šim mērķim tika pakārtoti arī visi būvnoteikumi. Mērķis tika sasniegts, tomēr būvniecības regulējuma pilnveidošana nav pastājusies.

Plašāka informācija par būvnoteikumiem, būvnormatīviem, būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, būvkomersantiem un citiem jautājumiem saistībā ar būvniecības regulējumu ir ietverta citās ar būvniecību saistītajās sadaļās.