Kopumā šogad deviņos mēnešos ekonomika augusi par 2,5%

29-11-2019

Pēc lēnākas izaugsmes 2.ceturksnī, gada otrajā pusē ekonomikas attīstība ir nedaudz straujāka. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,9% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

 

 

Privātajam patēriņam 3.ceturksnī ir vērojams šogad straujākais kāpums – tas bija par 4,9% lielāks nekā pirms gada.

 

Salīdzinājumā ar 2.ceturksni straujāk ir pieaugušas arī investīcijas. Šogad 3.ceturksnī tās bija par 4,8% lielākas nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī. Ieguldījumi ēkās un būvēs šajā laikā palielinājās par 5,6%, bet investīcijas mašīnās un iekārtās – par 1,1%. Pozitīvi vērtējami straujie investīciju pieauguma tempi intelektuālā īpašuma produktos – par 17,4 %.

 

Neraugoties uz notikumiem ārējā vidē un lēnāku izaugsmi mūsu lielākajā eksporta tirgū – ES, Latvijas preču un pakalpojumu eksports 3.ceturksnī pieauga par 5,6%. Praktiski līdzīgos tempos ir audzis gan preču, gan pakalpojumu eksports.

 

Nozaru griezumā straujš kāpums 3.ceturksnī bija vērojams lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Gada griezumā nozares pieaugums sasniedza 13,4%, galvenokārt pateicoties pieaugumam augkopībā. Tāpat arī stabila izaugsme 3.ceturksnī bija būvniecībā (par 5,9%), tirdzniecībā (par 5,3%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (par 9,4%) u.c. pakalpojumu nozarēs.

 

Apstrādes rūpniecībā 3.ceturknī ražošanas apjomi palielinājās par 4,1%. Ražošanas apjomu samazinājumu kokapstrādes, ķīmiskās rūpniecības un dzērienu ražošanas nozarēs kompensēja pieaugums pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, elektronisko iekārtu, kā arī būvmateriālu ražošanā.

Negatīva ietekme uz kopējiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem 3. ceturksnī bija finanšu un apdrošināšanas nozarei (samazinājums gada griezumā par 14,3%) un transporta un uzglabāšanas nozarei (kritums par 4,6%). Šogad 3. ceturksnī ir samazinājušies kravu apjomi gan dzelzceļā (par 20,9%), gan ostās (par 8,6%), gan ar šo kravu apkalpošanu saistītajās palīgdarbībās. Apjomu samazinājums 3.ceturksnī bija vērojams arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (par 0,3%), ko pamatā noteica kritums par 9% telekomunikācijās.

 

Lai arī 2019.gadā ekonomikas kāpums Latvijā ir kļuvis mērenāks, tomēr tas joprojām ir viens no straujākajiem ES. Gada deviņos mēnešos IKP pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020.gadā, kas atsauksies uz Latvijas eksporta iespējām. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.

 

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2019.gadā ekonomika pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā arī 2020.gadā.

 

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Jānis Salmiņš

EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks

 

Lapas informācija atjaunota:    29-11-2019