Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,2%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 1,5%. Līdz ar to, ir sarucis arī tirdzniecības deficīts.
Eksporta izaugsmi janvārī pozitīvi ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, graudaugu kultūru un eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums. Savukārt janvārī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un naftas pārstrādes produktu eksports.
Mēreni janvārī pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 2,3%. Straujāk eksports pieauga uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Nīderlandi (ķīmiskās rūpniecības preces) un Dāniju (koksne, elektroierīces un iekārtas), savukārt samazinājās uz Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Apvienoto Karalisti un Zviedriju (uz abām – koksne).
Līdzīgi kā kopējais eksports, pieauga eksports uz NVS valstīm – par 6,8%, tai skaitā uz Krieviju – par 3,7%. Pieauga arī eksports uz Ukrainu un Uzbekistānu.
Janvārī būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 38,3%. Ievērojami pieauga eksports uz Turciju (graudaugi, dzelzs un tērauds), Šveici un Nigēriju (uz abām – graudaugi), bet samazinājās uz Alžīriju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu janvārī pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, pārtikas rūpniecības produktu un lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Savukārt samazinājās naftas pārstrādes produktu un mehānismu un ierīču imports.
Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, kas ierobežo straujāku eksporta attīstību. Papildus tam arvien nopietnāk globālo attīstību ietekmē COVID-19 epidēmijas izplatība. Kopumā šogad saglabāsies mērena eksporta izaugsme.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis