Ministru kabinets š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā, regulējumā ieviešot trīs Eiropas Savienības enerģētikas sektora direktīvu prasības - par dabasgāzes iekšējo tirgu, par elektroenerģijas iekšējo tirgu un par energoefektivitāti.
Līdz ar grozījumiem likumā tiek iekļautas ES prasības pārrobežu sadarbības jautājumos, kas skar dabasgāzes infrastruktūru, tostarp, attiecībā uz dabasgāzes pārvades līniju no un uz trešo valsti. Likumā tiek iekļautas direktīvas normas par dabasgāzes starpsavienojumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, noteiktas prasības atkāpes piemērošanai attiecībā uz esošiem starpsavienojumiem ar trešām valstīm un pilnvarojuma procedūra divpusējiem starpvaldību nolīgumiem par cauruļvada ekspluatāciju. Tāpat likumā precizēta termina “starpsavienojums” definīcija, un noteikti Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumi, ja tiek plānots noslēgt Latvijas starpvaldību līgumu ar trešo valsti vai savas kompetences ietvaros sadarboties ar attiecīgajām citu valstu regulatīvajām iestādēm, ja jautājums skar Latvijas dabasgāzes vai elektroenerģijas infrastruktūru uz vai no trešās valsts.
Latvijas dabasgāzes pārvades gāzesvadi ir Baltijas valstu dabasgāzes sistēmas sastāvdaļa. Latvijai ir tiešs dabasgāzes starpsavienojums ar Igauniju (Kraksi) un Lietuvu (Kiemenai) un tai nav tieša starpsavienojuma ar trešo valsti. Dabasgāzi no Krievijas Latvija saņem caur starpsavienojumu ar Igauniju. Ne Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru (ENTOG) gāzes tīkla attīstības 10 gadu plānā, ne Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, ne Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam nav plānots veidot jaunu Latvijas gāzes starpsavienojumu ar trešo valsti. Kaut Latvijai nav dabasgāzes pārvades līnijas uz un no trešo valsti, un tādus nav arī plānots veidot, Latvija savos normatīvajos aktos pārņem Direktīvas 2019/692 prasības, lai stiprinātu vienotu, pārskatāmu regulējumu un tiesisku ES.
Vienlaikus Enerģētikas likums papildināts ar jaunu nodaļu par enerģētisko nabadzību, kurā iekļauta tās definīcija, noteikti enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības kritēriji, kā arī noteikts, ka valsts vai pašvaldība, plānojot energoefektivitātes politiku, prioritāri energoefektivitātes pasākumus īsteno enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās.
EK aicina dalībvalstis aktīvāk pievērsties enerģētiskās nabadzības identificēšanai, kā arī attiecīgi plānot un ieviest atbalsta pasākumus tās mazināšanai.
Likumā ar enerģētisko nabadzību saprotami tādi mājsaimniecību iedzīvotāju apstākļi, kad mājoklī ne tikai ir grūtības uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī gadījumus, kad lietotājam ir grūtības norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai faktiski tos izmantot, ja iestājies kāds no minētajiem apstākļiem: zemi ienākumi, augstas energopakalpojumu izmaksas vai zema mājokļa energoefektivitāte.
Latvijā atbalsts enerģētiskās nabadzības vai tās risku mazināšanā ir pieejams pašvaldību nodrošinātās sociālās palīdzības ietvaros un valsts nodrošinātā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma ietvaros. Pašvaldībām nepieciešamības gadījumā jānodrošina garantētais minimālais ienākumu līmenis visām personām mājsaimniecībā, turklāt tās nodrošina dzīvokļa pabalstu (atšķirīgs apmērs un nosacījumi katrā pašvaldībā), tādējādi sniedzot atbalstu izmaksu par apkuri segšanai. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumā līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu tika ieviests aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma regulējums, kas paredz sniegt aizsargātajiem lietotājiem no valsts budžeta šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju, lai noteiktu loku elektroenerģijas lietotāju aizsargātu no elektroenerģijas cenas pieauguma, kas tieši var atstāt ietekmi uz šo personu maksātspēju un ietekmēt viņu vispārējo sociālo stāvokli.
Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību identificēšanas un apzināšanas gadījumā kā galvenā pazīme kalpo ģimenes (personas) ienākumu līmeņa novērtēšana un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, vienlaikus šai ģimenei (personai) saņemot pašvaldības sniegto dzīvokļa pabalstu vai sociālā mājokļa iedzīvotāja statusu. Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem 2020.gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 26 374 trūcīgas personas jeb 1,38% no visiem iedzīvotājiem Latvijā, kā arī 39 198 maznodrošinātās personas jeb 2,05% no visiem iedzīvotājiem Latvijā.
Detalizēti ar grozījumiem Enerģētikas likumā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Direktīvu nosaukumi:
- 2019.gada 17.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/692, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Twitter: @EM_gov_lv
Facebook: http://www.facebook.com/ekonomikasministrija; http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem