Būvniecības nozare saglabā savas pozīcijas

12-08-2020

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem š.g. 1. pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 5,5% salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada 1. pusgadu (neizlīdzināti dati). Tomēr 2. ceturksnī Covid-19 ietekme bija jūtamāka, kad būvniecības produkcijas apjomi bija par 0,6% mazāki kā 2019. gada attiecīgajā periodā.

 

 

Specializētie būvdarbi 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni pieauga, savukārt ēku būvniecības un inženierbūvniecības apjomi samazinājās.

 

Specializēto būvdarbu apjomi š.g. 2. ceturksnī piedzīvoja diezgan strauju attīstību, tie bija par 12,3% lielāki kā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Pieaugums vērojams gandrīz visās pamatkategorijas jomās, izņemot būvdarbu pabeigšanu.

 

Ēku būvniecība š.g. 2. ceturksnī saruka par 5% salīdzinājumā ar 2019. gada atbilstošo periodu. To noteica dzīvojamo māju apjomu samazinājums, turpretim nedzīvojamo ēku segments kopumā turpināja attīstīties.

 

Inženierbūvniecības apjomi samazinājās lielākā apmērā, tie 2. ceturksnī bija par 7,7% mazāki kā 2019. gada 2. ceturksnī. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības apjomi šajā laika periodā palielinājās. Tomēr tie nespēja kompensēt kritumu citās inženierbūvniecības jomās, piemēram, ceļu un dzelzceļu būvniecībā.

 

Izsniegto būvatļauju skaits š.g. 2. ceturksnī bija 1069 būvatļaujas, kas ir par 26,8 % mazāk kā 2019. gada atbilstošā periodā. To galvenokārt noteica privātmāju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita samazinājums. Tajā pašā laikā, piemēram, būvatļauju skaits biroju būvniecībai ir nedaudz pieaudzis. Vairāk kā 2/3 no izsniegtajām būvatļaujām izņemtas jaunbūvēm.

 

Šobrīd redzamās tendences būvniecības nozarē ļauj izteikt diezgan piesardzīgas prognozes. Attiecībā uz tuvāko nākotni saglabājas liela nenoteiktība.

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Jānis Ušpelis

EM Analītikas dienesta ekonomists

 

Lapas informācija atjaunota:    12-08-2020