Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem – par 0,4 %. Novembrim ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti zema inflācija, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem.
Lielākā ietekme uz cenu samazināšanos bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Saistībā ar sezonas slēgšanu un dažādām akcijām, cenu kritums tāpat kā oktobrī arī novembrī turpinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un pasažieru aviopārvadājumiem.
Degvielai cenas Latvijā novembrī mēneša laikā samazinājās par 1,1%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenām novembrī bija vērojams kāpums – mēneša laikā tās palielinājās vidēji par 6%. Mēneša laikā naftas cenas pakāpeniski pieauga līdz 64 USD par barelu, tomēr mēneša pēdējās dienās tās samazinājās līdz 62 USD par barelu saistībā ar bažām, ka decembrī gaidāmajā OPEC sanāksmē netiks panākta vienošanās par naftas ieguves apjomu turpmāku samazināšanu.
Akciju ietekmē novembrī cenas samazinājās arī apģērbam un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbam un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Pārtikai šogad novembrī cenas praktiski saglabājās nemainīgas – tās samazinājās tikai par 0,1%. Novembrī tradicionāli liela ietekme ir cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Tomēr šogad lielāka ietekme bija cenu kāpumam pienam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam maizei, zivīm un mājputnu gaļai. Vienlaikus pasaules pārtikas cenām novembrī bija vērojams ļoti straujš kāpums – par 2,7%. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām un gaļai. Palmu eļļai cenas palielinājās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, ko ietekmēja ražošanas kritums un augstais pieprasījums, savukārt cenu kāpumu rapšu un sojas eļļām ietekmēja pasliktinātās piegādes un biodīzeļdegvielas nozares augstais pieprasījums. Cenas gaļai pieauga visos gaļas veidos, straujākais kāpums bija liellopu un aitas gaļai, ko noteica ierobežotās eksporta iespējas un augstais pieprasījums, īpaši Ķīnā. Spēcīgais pieprasījums saistībā ar gaidāmajiem svētkiem gada nogalē nodrošināja cenu kāpumu arī cūku un mājputnu gaļai.
Lielākā palielinošā ietekme novembrī bija cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Šī gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 2,1%. Gada vidējā inflācija bija 2,8 %.
Kopumā 2019. gadā gada inflācija var sasniegt 2,8%, bet 2020. gadā vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe