Ukraina: Latvijas ekonomikas ministrs “Nova” aģentūrai – valdība gatava atbalstīt uzņēmumus, kas iesaistās atjaunošanā
07.2025.
Latvijas valdība ir gatava atbalstīt savus uzņēmumus, kuri vēlas investēt Ukrainā, tādējādi veicinot kara postītās valsts atjaunošanas projektus. Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis pagājušajā nedēļā devās uz Romu, lai piedalītos Ukrainas Atjaunošanas konferencē. Intervijā “Agenzia Nova” viņš skaidro:
“Pēdējo gadu laikā esam snieguši Ukrainai atbalstu gandrīz 900 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni 0,7% no mūsu IKP. No tiem vairāk nekā 500 miljoni eiro bija militārais atbalsts un vairāk nekā 80 miljoni – humānais atbalsts. Esam investējuši energoapgādes sistēmas atjaunošanā, kuru krievi ir smagi skāruši, un palīdzam izbūvēt autonomās apkures sistēmas. Taču šodien mēs domājam par jauniem veidiem, kā atbalstīt Ukrainu,” viņš saka.
“Jautājums ir šāds: kā mēs varam palīdzēt pārveidot Ukrainas ekonomiku? Daudzas valstis nodrošina garantijas uzņēmējiem, kas dodas uz Kijivu pārdot savus produktus. Mēs, savukārt, izstrādājam instrumentu, ar kura palīdzību atbalstīt uzņēmumus, kas vēlas attīstīt savu darbību Ukrainā, izmantojot īpašu valsts atbalsta programmu,” viņš piebilst.
Sākot no datu centriem, atkritumu pārstrādes līdz pat enerģētikas nozarei, attīstot neatkarīgus vēja un saules enerģijas parkus, kas palīdz mazināt enerģētiskos riskus – tā Latvija vēlas palīdzēt Ukrainai “pārvarēt krīzi, attīstot uzņēmējdarbību un radot jaunas darbavietas: pieeja, kurā visi iegūst,” uzsver ministrs. Tāpēc Atjaunošanas konference Romā bija tikšanās vieta Latvijas un Itālijas uzņēmumiem, kas ir gatavi sadarboties kopīgos projektos Ukrainā.
“Taču runa nav tikai par Ukrainu. Ir jautājumi, kurus mēs apspriežam ar Itālijas investoriem, un šodien mums jau ir bijusi tikšanās, lai stiprinātu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp Latviju un Itāliju,” piebilst Valainis, kurš uz Romu bija devies kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju.
Starp galvenajām sadarbības jomām ir infrastruktūra, atjaunojamā enerģija (kur Itālija eksportē zināšanas, īpaši saules enerģijas jomā), tehnoloģiju industrija un kokapstrādes nozare, kas Latvijai veido 17% no eksporta.
“Itālija ir viens no desmit nozīmīgākajiem Latvijas partneriem. Divpusējās investīcijas ir stabilas, un tās nemitīgi aug. Mēs kopīgi strādājam pie Rail Baltica – lielākā infrastruktūras projekta reģionā,” kas savienos Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju. “Itālijas uzņēmumiem ir prasmes un zināšanas īstenot sarežģītus inženiertehniskus projektus, un Rail Baltica ir lieliska bāze jaunu attiecību veidošanai,” turpina ministrs.
Tikmēr, kad NATO jūnijā vienojās pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam, Latvija līdz 2026. gadam varētu sasniegt 4,6%, kamēr Itālija paliek pie 2%.
Pēc Valaiņa teiktā, “Latvija kļūst par jauno globālo pētniecības un attīstības centru dronu jomā,” tāpēc “es zinu, ka Itālijas uzņēmumiem ir liela interese investēt dronu uzņēmumos Latvijā. Mēs zinām, ka viens no Itālijas nākotnes mērķiem ir jaunā tilta būvniecība pāri Mesīnas šaurumam. Tas nav tikai Itālijas projekts – tā ir visas Eiropas Savienības iniciatīva, kas stratēģiski ir tikpat nozīmīga kā Rail Baltica. Tāpēc mums ir jāstrādā kopā, lai saņemtu visu nepieciešamo ES atbalstu.”
Lai virzītu uz priekšu lielos Eiropas projektus un arī Ukrainas atjaunošanu, pēc Latvijas ministra domām, Eiropas Savienībai jāievēro viens vadmotīvs: de-birokratizācija.
“ES birokrātija ik gadu ‘apēd’ vismaz 3–5% no IKP pieauguma: tā ir īsta ārkārtas situācija. Mums jāsamazina radītā birokrātijas ietekme uz mūsu ekonomikām, jo tādā veidā zaudējam konkurētspēju. Risinājums šai problēmai ir nākamajā daudzgadu finanšu plānā, kuru ieviesīs pēc 2027. gada,” skaidro Valainis.
Šī birokrātijas problēma īpaši izpaužas, salīdzinot ES ar ASV, “īpaši tehnoloģiju un kosmosa industrijas izaugsmē”, kur “mums, eiropiešiem, ir zināšanas un resursi, taču birokrātija mūs aptur un noved pie tā, ka lieli resursi aizplūst uz Āziju un ASV, kur attīstība notiek daudz straujāk.”
Tikmēr, kamēr Krievijas un Ukrainas sarunās nav progresa, Eiropas Savienība gatavojas apstiprināt jau 18. sankciju paketi pret Maskavu.
Saskaņā ar Latvijas ekonomikas ministra teikto, recepte, kā sagraut Krievijas kara ekonomiku, sastāv no divām sastāvdaļām: aizsardzības izdevumu palielināšana un sankcijas pret Krievijas naftu.
“Labākais risinājums tika panākts Hāgā pirms pāris nedēļām, kad visas NATO valstis nolēma tērēt 5% no IKP aizsardzībai. Tas nozīmē, ka ES kļūs par vienu no lielākajām NATO militārajām aliansēm, salīdzināmu ar ASV, un ka būs milzīgas investīcijas militārajā industrijā – vissvarīgākā atbilde Vladimiram Putinam un arī skaidrs signāls Eiropai, kas būs drošāka nekā jebkad iepriekš,” viņš skaidro.
Otrs veids, kā ietekmēt Krievijas ekonomiku, ir sankcijas.
“Krievijas ekonomika – noslēdz ministrs – ir viena no vienkāršākajām pasaulē: ja vēlies tai kaitēt, nogriez naftas cauruli. Diemžēl mēs zinām, ka Krievijas ražošanas līnijas joprojām darbojas Eiropā – tā ir galvenā mašīna, ar kuru Krievija finansē karu. Tāpēc visspēcīgākā sankcija ir tās apturēšana, kā to izdarījām mēs, pārtraucot gāzes importu un atslēdzoties no Krievijas elektroapgādes tīkla.”