ES Stratēģija Baltijas Jūras reģionam

Eiropas Savienības (ES) Stratēģija Baltijas jūras reģionam (SBJR) ir pirmā makro-ekonomiskā stratēģija Eiropā. Tās pamatmērķis ir stiprināt sadarbību šajā reģionā (Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva un Polija), lai veicinātu sabalansētu attīstību un cīnītos ar kopīgiem izaicinājumiem. ES SBJR ir cieši sasaistīta ar galvenajiem ES politikas virzieniem, tajā skaitā, ar stratēģiju “Eiropa 2020”. ES SBJR tika pieņemta 2009.gada oktobrī Eiropadomē, sekojot 2009.gada 10.jūnija Eiropas Komisijas paziņojumam par ES SBJR un Rīcības plānu tās īstenošanai.

 

ES SBJR nodrošina integrēto ietvaru Baltijas jūras vides situācijas uzlabošanai, transporta problēmu risināšanai un enerģijas resursu sasaistei, kā arī veicina konkurētspējīgu tirgu un kopīgo pētniecisko un inovācijas tīklu attīstību. Tai ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi:

  • veicināt vides ilgtspēju reģionā
  • kāpināt reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību
  • sekmēt reģiona pieejamību un pievilcību
  • vairot reģiona drošību.

 

Stratēģijas efektīvākai īstenošanai ir definēti trīs galvenie mērķi - glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību. Papildus stratēģijas mērķiem tika definēti arī apakšmērķi un indikatori, kā arī atbildības sadalījums visiem Stratēģijas īstenošanā iesaistītajiem. Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš regulāri tiek pārskatīts un atjaunots.

 

Stratēģijas īstenošanā būtiska ir sekmīga sadarbība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā. Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības prioritātes koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona ES dalībvalstis. Savukārt katram no projektiem ir noteikts vadošais partneris.

 

Latvijā katrā Rīcības plāna prioritātes jomā ir noteikta atbildīgā iestāde, kura nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES un makroreģionālā līmenī. Ekonomikas ministrija koordinē Stratēģijas Rīcības plāna:

  • prioritāti enerģētikas politikas jomā – prioritātes mērķis ir veicināt kopīgā stratēģijas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna īstenošanu. Vienlaikus Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Eiropas Komisiju ir atbildīga par šīs prioritātes koordināciju arī ES līmenī... lasīt vēl
  • prioritāti inovāciju politikas jomā – prioritātes mērķis ir reģiona potenciāla pilnīga izmantošana pētniecības, inovāciju un mazo un vidējo uzņēmumu jomās, kā arī Digitālā vienotā tirgus izmantošana talantu un investīciju piesaistei.
  • prioritāti tūrisma politikas jomā – prioritātes mērķis ir apstiprināt reģiona vienotību, izmantojot tūrismu... lasīt vēl

 

Ārlietu ministrija, kā Stratēģijas nacionālā līmeņa koordinējošā iestāde, nodrošina Latvijas viedokļa pārstāvību augsta līmeņa sanāksmēs ES formātos un atbalstu caur diplomātiskajām misijām reģiona valstīs, kā arī operatīvu informācijas nodošanu vadošajām ministrijām.

 

Saites:

 

Lapas informācija atjaunota:    14-10-2020