ES Stratēģija Baltijas Jūras reģionam

Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ES SBJR) ir pirmā makroekonomiskā stratēģija Eiropā. Tās pamatmērķis ir stiprināt sadarbību starp Zviedriju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu un Poliju, lai veicinātu sabalansētu attīstību un cīnītos ar kopīgiem izaicinājumiem.

 

ES SBJR ir cieši sasaistīta ar galvenajiem ES politikas iniciatīvām. ESSBJR tika pieņemta 2009.gada oktobrī, bastoties uz Eiropas Komisijas paziņojumu par ES SBJR un Rīcības plānu tās īstenošanai. ES SBJR nodrošina ietvaru Baltijas jūras vides situācijas uzlabošanai, transporta problēmu risināšanai un enerģijas resursu sasaistei, kā arī veicina konkurētspējīgu tirgu un kopīgo pētniecisko un inovācijas tīklu attīstību.

 

ES SBJR ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi:

  • veicināt vides ilgtspēju reģionā
  • kāpināt reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību
  • sekmēt reģiona pieejamību un pievilcību
  • vairot reģiona drošību.

un definēti trīs galvenie mērķi:

  • glābt jūru
  • apvienot reģionu
  • celt labklājību.

 

Papildus stratēģijas mērķiem tika definēti arī apakšmērķi un indikatori. ES SBJR īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš regulāri tiek pārskatīts un atjaunots.

 

Latvijā katrā Rīcības plāna prioritātes jomā ir noteikta atbildīgā iestāde, kura nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES un makroreģionālā līmenī. Ekonomikas ministrija koordinē SBJR Rīcības plāna:

  • prioritāti enerģētikas politikas jomā – prioritātes mērķis ir veicināt kopīgā stratēģijas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna īstenošanu. Vienlaikus Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Eiropas Komisiju ir atbildīga par šīs prioritātes koordināciju arī ES līmenī.
  • prioritāti inovāciju politikas jomā – prioritātes mērķis ir reģiona potenciāla pilnīga izmantošana pētniecības, inovāciju un mazo un vidējo uzņēmumu jomās, kā arī Digitālā vienotā tirgus izmantošana talantu un investīciju piesaistei.
  • prioritāti tūrisma politikas jomā – prioritātes mērķis ir apstiprināt reģiona vienotību, izmantojot tūrismu.

 

Ārlietu ministrija, kā ES SBJR nacionālā līmeņa koordinējošā iestāde, nodrošina Latvijas viedokļa pārstāvību augsta līmeņa sanāksmēs ES formātos un atbalstu caur diplomātiskajām misijām reģiona valstīs, kā arī operatīvu informācijas nodošanu vadošajām ministrijām.

 

Saites:

 

Politikas joma "Enerģētika"

Latvijas Ekonomikas ministrija ir politikas jomas (PJ) “Enerģētika” koordinators. PJ koncentrējas uz konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu Baltijas jūras reģionā.

 

Tās mērķis ir uzlabot ES SBJR rīcības plāna un Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) īstenošanu. Šie abi rīcības plāni tika apvienoti 2015. gadā. Reģionālā sadarbība enerģētikas nozarē tiek veikta saskaņā ar BEMIP plānu, kura darbības galvenokārt jāīsteno enerģijas infrastruktūras, gāzes un elektrības tirgus, enerģijas ražošanas jomās, kā arī energoapgādes drošības, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos. Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem galvenā uzmanība jāpievērš atvērta, konkurētspējīga un pilnībā integrēta reģionālā enerģijas tirgus sasniegšanai Baltijas jūras reģionā.

 

2015. gadā Latvijas Ekonomikas ministrija kopā ar divām Dānijas institūcijām* parakstīja līgumu ar ES finansējuma programmu “INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam” par tehniskās palīdzības finansējumu politikas jomu “Enerģētika” un “Transports” koordinācijai un atbalsta darbību veikšanai (Projekts P1.008). Kā PJ “Enerģētika” koordinators Latvijas Ekonomikas ministrija plāno, organizē un vada ekspertu komitejas locekļu sanāksmes, kā arī novērtē un sniedz atbalstu PA “Enerģija” reģionālajiem projektiem un sniedz ieteikumus BEMIP dalībvalstīm flagship statusa piešķiršanai stratēģiski nozīmīgiem pētniecības un attīstības projektiem. Projekta P1.008 atbalsta pasākumu un koordinācijas kopējais budžets ES SBJR PJ “Enerģētika” un PJ “Transports” projektā bija 153 250,00 EUR (no kuriem EUR 61 000,00 tika paredzēti Latvijas Ekonomikas ministrijai, lai koordinētu PJ “Enerģētika”). Projekta īstenošanas periods: 2015. gada 30. aprīlis līdz 2016. gada 30. septembris.

 

Lai turpinātu ES SBJR PJ “Enerģētika” koordinācijas procesus, Latvijas Ekonomikas ministrija kopā ar divām Lietuvas institūcijām** parakstīja vēl vienu līgumu ar ES finansējuma programmu “INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam” par tehniskās palīdzības finansējumu politikas jomu “Enerģētika” un “Transports” koordinācijai (Projekts P015). Kopējais šī projekta budžets bija 435 294.30 EUR (no kuriem 200 000.00 EUR ir paredzēti Latvijas Ekonomikas ministrijai PJ “Enerģētikas” koordinēšanai). Projekta īstenošanas periods: 2016. gada 17. jūnijs līdz 2018. gada 31. oktobris.

 

Pašlaik PJ ir trešajā finansēšanas periodā. Ekonomikas ministrija ar partneriem Lietuvā un Zviedrijā*** ir parakstījusi līgumu ar ES finansējuma programmu “INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam” par tehniskās palīdzības finansējumu (Projekts P024). Kopējais šī projekta budžets ir 469 537.50 EUR. Projekta īstenošanas periods: 2018. gada 7. jūlijs līdz 2020. gada 31. decembris. P024 sekmēs galveno ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu un veicinās pilnībā integrēta iekšējā enerģijas tirgus veidošanu reģionā, kā arī veicināt energoefektivitāti enerģijas pieprasījuma samazināšanai, palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un veicināt pētniecību un inovācijas enerģētikas jomā.

 

Papildus informācija un jaunumi: http://groupspaces.com/eusbsr-energy/

 

* Projekta P1.008 partneri - Dānijas Enerģētikas aģentūra (bijušie PJ “Enerģētika” koordinatori) un Uzņēmējdarbības un inovāciju ministrija (PJ “Transports” koordinators)

** Projekta P015 partneri - Lietuvas Uzņēmējdarbības un Inovāciju ministrija (PJ “Transports” koordinators) un Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte (PJ “Transports” koordinators)

***Projekta P024 partneri - Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija, Zviedrijas Infrastruktūras ministrija un Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte (Lietuva).

 

ES finansēti politikas jomas “Enerģētika” pamatiniciatīvu (flagship) projekti

ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas darbības tiek īstenotas sniedzot finansējumu pamatiniciatīvu (flagship) projektiem. Pamatiniciatīvu projekti demonstrē stratēģijas progresu un kalpo par izciliem piemēriem nozares attīstībai un definēto mērķu sasniegšanai. Pamatiniciatīvām ir makroreģionāla ietekme, un tās izstrādā reģionālā līmenī – vairākām reģiona valstīm sadarbojoties un veidojot partnerību dažādu organizāciju, jomu un ekspertu starpā.

 

 

Notiekošie pamatinicatīvu projekti:

  • Effect4buildings / Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai

 

Projekta EFFECT4building mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Projekta uzdevums ir stiprināt pašvaldību ēku pārvaldnieku kapacitāti visas projekta partnervalstīs (DK, NO, SE, PL, LV, FI, EE), izstrādājot rīku, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem atbilstošākā finansēšanas modeļa/ instrumenta un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju izvēlē ēku energoefektivtiātes uzlabošanā. Projekta laikā nekustamo īpašumu apsaimniekotāji tiks apmācīti gan šī rīka izmantošanā, gan par to, kā veiksmīgi sadarboties ar potenciālajiem energoefektivitātes pasākumu finansētājiem.

 

Vairāk informācijas: http://www.effect4buildings.se/en/Pages/About.aspx

 

  • ActNow / Rīkojies tagad: Rīcība energoefektivitātes uzlabošanai Baltijas valstu pilsētās

 

 

 Projekts ActNow mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti, izveidojot vienotu energopārvaldības sistēmu enerģijas patēriņa datu attālinātai nolasīšanai un analīzei, kā arī paaugstinot pašvaldību darbinieku kapacitāti enerģijas pārvaldības un investīciju plānošanas jomā. Vietējās pašvaldības spēlē galveno lomu ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Tās sniedz labu piemēru un veicina efektīvāku energosistēmu ieviešanu tirgū, kas, savukārt, stimulē iedzīvotājus ieguldīt un paaugstināt energoefektivitāti arī privātajās ēkās. Pēc apmācībām un kapacitātes celšanas projekta partneri īstenos reālus energoefektivitātes projektus.

 

Vairāk informācijas: https://actnow-baltic.eu/

 

 

  • BalticInteGrid / Baltijas jūras vēju enerģijas tīkla attīstība

 

Projekta mērķis: veicināt ilgtspējīgas vietējās elektroenerģijas ražošanu, turpmāku elektroenerģijas tirgu integrāciju un piegādes drošību Baltijas jūras reģionā, optimizējot jūras vēju enerģijas potenciālu un efektivitāti.Baltijas InteGrid piemēros tīklotu energotīklu pieeju Baltijas jūras reģionā, lai novērtētu optimizācijas un efektivitātes potenciālu ārzonas windenergy, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas, veicinātu reģionālo elektroenerģijas tirgu integrāciju un veicināt piegādes drošību.

Vairāk informācijas: http://www.baltic-integrid.eu/

 

 

Izpildītie pamatiniciatīvu projekti

 

  • USE-LBM-BioPro / No atkritumiem iegūta sašķidrināta biobāze (LBM) kā benzīna aizstājējs un balkus produktu izmantošana biopolimēra ražošanā

 

Projekta mērķis bija pētīt šķidrā bio-metāna (LBM) izmantošanu iekšdedzes dzinējos transportlīdzekļos. Līdz ar to projekts fokusējās uz visu ražošanas ciklu, kā arī automašīnu ražošanu un auto ražošanas tehnoloģijām. Papildus tam, projekts risināja LBM uzglabāšanas un pārvadāšanas pasākumu uzlabošanu un automašīnu tehnoloģiju pielāgošanu LBM kā benzīna aizstājēja izmantošanai.

 

 

  • CAMS PLATFORMA

(Climate Adaptation and Mitigation Synergies in Energy Efficiency Projects)

“Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos (CAMS Platform) projekta platformas mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām.

Papildus tam, CAMS platforma risina sekojošu jautājumu – kā efektīvāk izmantot pieejamos finanšu avotus nacionālo un Eiropas klimata mērķu sasniegšanai. Atbilde uz jautājumu tiks meklēta, izstrādājot politikas rekomendācijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošanai gaidāmajā ES daudzgadu finanšu shēmā no 2021. līdz 2027. gadam, kā arī izstrādājot vadlīnijas turpmākiem energoefektivitātes projektiem, lai radītu sinerģiju starp energoefektivitāti un klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanu un spēju pielāgoties tām.

Projekta partneri: Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra (Igaunija), Dalarnas apgabala administratīvā padome (Zviedrija), Baltijas jūras valstu padomes pastāvīgas starptautiskais sekretariāts (Zviedrija), Ekonomikas ministrija (Latvija), Enerģijas taupīšanas fonds Gdaņskā (Polija), Baltijas Vides Forums (Latvija), Baltijas Vides Forums (Vācija), Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs (Igaunija), Pētera Lielā Sanktpēterburgas Politehniskā universitāte (Krievija).

Project ilgums: 2019. gada augusts līdz 2021. gada septembris

Kopējais finansējums: 1.05 milj. EUR

Finansējums Ekonomikas ministrijai: 112 065 EUR

 

Vairāk informācijas: https://projects.interreg-baltic.eu/projects/cams-platform-207.html

 

  • Baltijas Līderu Programma energoefektivitātei

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zviedru Institūtu veido Baltijas līderu programmu par tēmu energoefektivitāte. Programmas mērķis ir izstrādāt darbības, instrumentus un metodes energoefektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras reģionā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta būvniecības nozarei, jo tā patērē 40% no enerģijas patēriņa un rada 36% no CO2 emisijām Eiropas Savienībā. Programmas dalībnieki dalīsies pieredzē par dažādām energoefektivitāti veicinošām aktivitātēm un iniciatīvām Baltijas jūras reģiona valstīs, un izvērtēs iespējas veidot pārrobežu sadarbības reģiona ietvaros, lai risinātu kopīgas problēmas, ņemot vērā reģiona klimatu, būvniecības vēsturi, kultūru un citas reģionu vienojošas īpatnības.

Programmas rezultāts būs zināšanu pārnese, jaunas prasmes vadīt un plānot energoefektivitātes veicināšanas procesus, organizēt daudznozaru ieinteresēto pušu dialogus un vairot izpratni un attieksmes maiņu saistībā ar energoefektivitāti. Papildus tam plānots izveidot sadarbības tīklu, savedot kopā energoefektivitātes jomas ekspertus, politikas veidotājus un iesaistītās puses, un uzsākot dialogu.

Programmas mērķi: ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot ilgtspējīgu reģionālu starpnozaru sadarbību, kas varētu palīdzēt sasniegt energoefektivitātes mērķus un veicināt ilgtspējigas vides veidošanu un saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

Programma sastāv no 2 virtuāliem un 2 fiziskiem moduļiem, kas īstenoti 2019. gada rudenī un 2020. gada ziemā. Katrs modulis koncentrējas uz konkrētu tēmu, un vienlaikus tam, izveidota tiešsaistes platforma diskusiju veicināšanai, informācijas nodošanai un grupu darbu koordinēšanai.

  1. modulis: Programmas mērķis un darba plāns (virtuāla sapulce) 2019. gada 15. novembrī
  2. modulis: Ilgtspējīga enerģijas pārvaldība (efektīvs gala patēriņš) - Stokholmā 2019. gada 2. – 4. Decembrī
  3. modulis: Rīcības plānošana un problēmu novēršana (virtuāls seminārs) 2020. gada 10. janvārī
  4. modulis: Sadarbības veidošana - Rīgā, 2020. gada 10. un 12. februārī

 

Sīkāka informācija par Baltijas līderu programmu ir pieejama Zviedru institūta tīmekļa vietnē: https://si.se/en/apply/leadership-programmes/baltic-leadership-programme-on-energy-efficiency/

 

CAMS platformu līdzfinansē Eiropas Savienība (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas kaimiņattiecību instruments) kā daļu no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. Gadam, 2. prioritātes “Dabas resursi”, 2.3. Specifiskā mērķa “Energoefektivitāte”.

 

Lapas informācija atjaunota:    01-06-2020