Politikas rezultāts enerģētiskās drošības dimensijā

Faktiskā vērtība

Mērķa vērtība

2017

2020

2030

Importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā (t.sk. bunkurēšana) (%)

44,1

44,1

30-40

Importa no trešajām valstīm īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā (t.sk. bunkurēšana) (TWh)

17,7

-

14,1

Iespējas pirkt dabasgāzi no dažādiem avotiem (avotu skaits)

>2

≥1

>2

Starpsavienojumu jauda (% pret uzstādīto ģenerējošo jaudu)

50-80

10

60

Enerģētiskā nabadzības samazināšanas mērķis (%)

7,5

-

<7,5

 

Latvijas mērķis ir būtiski palielināt uzstādīto vēja un saules tehnoloģiju jaudu, kā arī siltumsūkņu jaudu, kur šobrīd šis apjoms ir nebūtisks, tāpat ir mērķis attīstīt saspiestās dabasgāzes (CNG) un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izmantošanu transportā un uzsākt biometāna ražošanu tā tālākai izmantošanai transportā vai elektroenerģijas/siltumenerģijas ražošanā, kā arī izvērtēt iespējas pielāgot dabasgāzes infrastruktūru ūdeņradim un citam gāzveida kurināmajam.

Starpsavienojumi starp dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā un attiecīgi iekšējā tīkla infrastruktūras nostiprināšana paredzēta, lai novērstu Baltijas valstu izolētību, veicinātu tirgus integrāciju, cita starpā, strādājot pie atjaunojamo energoresursu integrācijas reģionā. Periodā līdz 2025.gadam elektroenerģijas pārvades infrastruktūras uzlabošanai kā mērķis ir noteikts īstenot šādus elektroenerģijas sektora projektus:

  • Baltijas valstu elektrotīklu integrācija un sinhronizācija ar Eiropas tīkliem;
  • Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums – Kilingi-Nõmme (Igaunija) – Rīgas TEC-2 (LV) starpsavienojums, lai palielinātu caurlaides spējas Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā par 500/600 MW normālā shēmā un līdz 300/500 MW izolētā darba režīmā;
  • Starpsavienojums Tartu (Igaunija) – Valmiera (LV) un starpsavienojums Tsirgulina (Igaunija) – Valmiera (LV), lai pilnībā likvidētu caurlaides spējas ierobežojumus Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā arī pēc 2020.gada, kā arī palielinātu summāro caurlaides spēju caur Baltijas valstīm par 600 MW.

Arī dabasgāzes sektorā ir virkne infrastruktūras projektu, lai veicinātu tirgus likviditāti un nodrošinātu reģiona gāzapgādes drošumu un stabilitāti. Periodā līdz 2029.gadam ir mērķis realizēti šādus Latvijas un Baltijas dabasgāzes tīkla attīstībai būtiskus projektus:

  • Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma (Karksi) uzlabošana, lai nodrošinātu gāzes plūsmas vienotajā Baltijas gāzes tirgū, Somijas tirgotājiem sniedzot iespēju uzglabāt dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK);
  • Inčukalna PGK modernizācija, lai paplašinātu krātuves darbību, lai tā varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā.
  • Polijas-Lietuvas starpsavienojums (GIPL), kas nodrošinās dabasgāzes piegādes ceļu un avotu diversifikāciju.
  • Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana, kas ļautu pārvadīt lielākus gāzes apjomus starp Latviju un Lietuvu, tostarp, pēc GIPL projekta īstenošanas.