Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 7.1.2.2./16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide”

 

Pētījuma par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku uzsākšana

 

Par pētījuma „Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku” izstrādes progresu

 

Pētījuma otrā posma rezultāti

Pētījuma trešā posma rezultāti

Pētījuma ceturtā posma rezultāti

Pētījuma piektā posma rezultāti

Pētījuma sestā posma rezultāti

Pētījuma septītā posma rezultāti

Par diskusiju “Darbaspēks Latvijā – kā saskaņot nākotnes vajadzības ar šodienas realitāti?”

 

Efektīvākai pārmaiņu prognozēšanai darba tirgū pilnveidos iesaistīto pušu sadarbības mehānismu

 

Noslēdzies pētījums “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku”, kurā analizēta esošā situācija Latvijā un ārvalstu pieredze, pētīti efektīvāka darbaspēka pārvaldības modeļa izveides principi un sniegtas rekomendācijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu plašākai izmantošanai un efektīvākai sadarbībai darba tirgus pārvaldībā dažādos līmeņos – valsts, reģionālā un nozaru līmenī.

 

Efektīvi darba tirgus pārvaldības mehānismi nodrošina savlaicīgu iespēju izmantošanu un draudu samazināšanu – iesaistītās puses sistemātiski sadarbojas, paredzot gaidāmās pārmaiņas darba tirgū un īstenojot pasākumus, kas palīdz tām pielāgoties. Sagaidāmais rezultāts: mazināts darbaspēka iztrūkums (nākotnē cilvēkiem ir darba tirgū nepieciešamās prasmes).

 

Pētījumā analizētas darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas (turpmāk – DTAPS) pilnveides iespējas, un galvenie secinājumi apliecina – lai veidotu darba tirgus vajadzībām atbilstošāku darbaspēka piedāvājumu, nepieciešams pilnveidot esošās darba tirgus pārvaldības sistēmas organizatorisko ietvaru un iesaistīto pušu sadarbības modeli. Tāpat nepieciešams nodrošināt regulāru izglītības piedāvājuma pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus tendencēm, kā arī jāveicina uzņēmēju un nozaru pārstāvju lielāka iesaiste darba tirgus prognozēšanā un pārkārtojumu ieviešanā.

 

Pētījumā ieteiktie uzlabojumi:

  • veicināt prognožu interpretāciju un pārkārtojumu plānošanu arī reģionālā līmenī, veidojot diskusiju platformu – Reģionālos forumus;
  • uzlabot darba tirgus prognozēšanas procesu un kvalitāti, kā jaunu elementu sistēmā izveidojot kvalitatīva rakstura prognožu platformu;
  • nostiprināt nozaru ekspertu padomes – to koordināciju, analītisko kapacitāti un finansējumu;
  • uzlabot darba tirgus informācijas analīzi un pētniecību dažādos DTAPS iesaistītajos resoros;
  • rekomendēts ieviest DTAPS koordinatoru, lai sistēma, kurā iesaistītas tik daudz puses ar atšķirīgām funkcijām un atbildībām, strādātu saskaņoti un organizēti.

 

Pētījuma ziņojums un galvenie secinājumi tika prezentēti Pētījuma noslēguma pasākumā 2019. gada 25.aprīlī diskusijā “Darbaspēks Latvijā – kā saskaņot nākotnes vajadzības ar šodienas realitāti?”. Diskusijā piedalījās un ar viedokļiem par esošo situāciju darbaspēka jomā Latvijā un nepieciešamajiem uzlabojumiem dalījās uzņēmēji un nozaru eksperti, reģionu un pašvaldību, izglītības iestāžu un valsts institūciju pārstāvji.

 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenkogalveno Latvijas ekonomiskās izaugsmes resursu un virzītājspēku akcentēja cilvēkresursus. Jau šobrīd uzņēmēji norāda uz darbaspēka trūkumu, un resurss, kuru efektīvāk novirzot un izglītojot, iespējams mazināt prognozētās disproporcijas, ir nepilnīgi izmantotās darbaspēka rezerves (60 tūkst. bezdarbnieku, 30% jauniešu bez prasmēm, 9% mazkvalificētā darbaspēka).

 

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka ir jāturpina sadarbības uzlabošana apsteidzošu pasākumu īstenošanā, kas nodrošinātu identificēto darba tirgus signālu ātru un efektīvu pārvēršanu rīcībās, lai nebūtu jācīnās ar sekām, bet iesaistītās puses sadarbojoties spētu gan profesionāli izstrādāt un interpretēt darba tirgus informāciju, gan pieņemt informētus lēmumus par veicamajiem pasākumiem, lai jau šodien risinātu nākamajās dekādēs sagaidāmos izaicinājumus.

 

Pētījumu pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veica SIA “AC Konsultācijas”. Pētījuma mērķis bija izpētīt un pilnveidot esošo DTAPS, lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, tostarp – paplašināt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā. Pētījuma izstrāde norisinājās no 2017. gada marta līdz 2019. gada 30. aprīlim.

 

DTAPS ir koordinēta, uz vienotu mērķi vērsta sadarbības sistēma, kuras ietvaros sistemātiski tiek organizēti pasākumi, kas ļauj savlaicīgi prognozēt iespējamās izmaiņas darba tirgū nākotnē, kā arī tām pielāgoties.

 

DTAPS ietver darba tirgus prognožu izstrādi, nosakot, kāda ir iespējamā nākotnes situācija darba tirgū, kā arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas savlaicīgi palīdz izmainīt ne tik vēlamu situāciju. Sistēma ietver īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, darba tirgus analīzi un pētniecību, kā arī pastāvīgu darbaspēka pārvaldības un rīcībpolitiku veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju tīklu un organizatorisko sadarbības modeli.

 

Ar Pētījuma ziņojumu un tā kopsavilkumu iespējams iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

 

 

Papildu informācijai

Anita Kundrāte

SIA "AC Konsultācijas"

anita.kundrate@ack.lv

67873810

Lapas informācija atjaunota:    21-05-2019