Novembrī samazinājies gan eksports, gan imports

09-01-2020

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 6,5%. Savukārt preču imports samazinājās nedaudz straujāk – par 7,8%. Līdz ar to, ir sarucis arī tirdzniecības deficīts.

 

 

Eksporta samazinājumu novembrī būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu eksporta vērtības kritums. Savukārt novembrī pieauga eļļas augu sēklu, tabakas izstrādājumu, mēbeļu un graudaugu kultūru eksporta vērtība.

 

2019.gada novembrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 6,6%. Eksports būtiski samazinājās uz Zviedriju (mehāniskās ierīces, koksne, graudaugi), Lietuvu (minerālie produkti) un Dāniju (eļļas augu sēklas, koksne, graudaugi), savukārt pieauga uz Nīderlandi (eļļas augu sēklas) un Beļģiju (eļļas augu sēklas).

 

Nedaudz pieauga eksports uz NVS valstīm – par 1,9%. Turpretī uz Krieviju eksports samazinājās par 1,9% (mehānismi un ierīces, ko daļēji kompensēja dzērienu eksports). Pieauga eksports uz Baltkrieviju un Kazahstānu.

 

Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 14%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), AAE (elektroierīces un iekārtas) un Saūda Arābiju (graudaugi), bet pieauga uz Nigēriju, Keniju (uz abām – graudaugi) un Turciju (dzelzs un tērauds).

 

Preču importa samazinājumu novembrī noteica minerālo produktu, mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu importa vērtības kritums. Savukārt, kritumu kompensēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtības pieaugums.

 

Gada vienpadsmit mēnešos eksports bija par 0,1% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 1,6 %.

 

Šobrīd ārējos tirgos vērojamā situācijas nenoteiktība ierobežo straujāku eksporta attīstību.

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis

Lapas informācija atjaunota:    09-01-2020