Maijā preču eksporta apjoms turpināja augt jau piekto mēnesi pēc kārtas. Latvijas uzņēmēji apliecina spēju pielāgoties nepastāvīgajiem tirgus apstākļiem, sekmīgi paplašinot noietu ārvalstu tirgos un palielinot eksportēto preču kopējo vērtību.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada maijā gada griezumā gan preču eksporta, gan importa vērtība faktiskajās cenās pieauga, attiecīgi par 1,4% un par 5,6%. Tirdzniecības deficīts maijā gada griezumā veidoja 8,6%.
Gada griezumā turpināja augt minerālo produktu eksporta vērtība. Pieauga arī dzelzs un tērauda, piena un tā produktu, graudaugu un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un organisko ķīmisko produktu eksporta vērtība.
Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, eksports uz ES valstīm samazinājās par 2,6%. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Dāniju (koksne, dzīvnieku un augu tauki) un Igauniju (mehānismi, koksne), savukārt pieauga uz Nīderlandi (minerālie produkti) un Itāliju (dzelzs un tērauds).
Būtiski eksporta apjomi turpināja sarukt uz NVS valstīm – par 14,9%, tai skaitā uz Krieviju par 15,6%. Lielu daļu no eksporta uz Krieviju joprojām veido dzērieni. Tāpat tiek eksportēts apģērbs, apavi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Savukārt strauji auga eksports uz pārējām valstīm – par 21,9%. Uz atsevišķām Āfrikas valstīm eksporta vērtība straujāk auga minerālajiem produktiem, bet dzelzij un tēraudam - uz Turciju.
Maijā gada griezumā importa pieaugumu pozitīvi ietekmēja mehānismu un ierīču, kā arī minerālo produktu importa vērtības kāpums. Savukārt samazinājās metālu un pārtikas rūpniecības ražojumu imports.
Kopumā 2025.gada piecos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 4,6% lielāks nekā pirms gada, savukārt preču imports šajā laika posmā pieauga par 8,1%.
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests