Šā gada 22. aprīlī norisinājās Eiropas Savienības enerģētikas ministru neformālās padomes videosanāksme, kurā Latvijas viedokli pārstāvēja ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Galveno uzmanību sanāksmē ministri veltīja diskusijai par Eiropas Renovācijas vilni un atjaunojamās enerģijas kopienu un pašpatēriņa lomu energosistēmas integrācijā.
Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi
Diskusijā ministri apsprieda Renovācijas viļņa lomu vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā līdz 2030.gadam un klimatneitralitātes sasniegšanā līdz 2050.gadam, kā arī tā nozīmīgo lomu ekonomikas atveseļošanā.
Latvija Renovācijas viļņa ietvaros plāno sniegt atbalstu gan publiskā sektora, gan privātā sektora ēku renovācijai. Šī mērķa īstenošanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda iecerēts vairāk kā 540 milj. eiro liels finansējums. Tāpat ir plānots veicināt arī sociālo mājokļu renovāciju, mazinot enerģētisko nabadzību un nodrošinot aptuveni 1865 kvalitatīvus, mūsdienu prasībām atbilstošus sociālos mājokļus.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jāatzīst, ka sarežģītie atbalsta nosacījumi ir viens no galvenajiem renovācijas projektus bremzējošajiem faktoriem, tāpēc Latvija iestājas par ieceri vieglāk īstenot noteikumus, kuri ļautu ēku renovācijas projektu īstenošanai kombinēt ES programmas un cita veida finansējumu, kā arī uzsvēra atsevišķu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanas nozīmi gadījumos, kad ēkas pilna renovācija nav rentabla vai tehniski iespējama.
Energosistēmas integrācija - decentralizēta ražošana un atjaunojamās enerģijas kopienas
Portugāles prezidentūra sanāksmē piedāvāja diskusiju par atjaunojamās enerģijas pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu lomu energosistēmu integrācijā un šķēršļiem to ieviešanā, kā arī aicināja ministrus dalīties ar labās prakses piemēriem šajā jomā.
Šobrīd galvenais šķērslis energokopienu attīstībai Latvijā ir likumdošanas trūkums. Tādēļ, lai veicinātu energokopienu attīstību un darbību, šobrīd tiek izstrādāti attiecīgie likumprojekti, piemēram, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Ņemot vērā, ka Latvijā nav bijušas enerģijas kooperatīvu veidošanās tradīcijas, energokopienu veidošanai būtiski ir īstenot paraugprojektus un sabiedrības informēšanu.
Sanāksmes laikā Beļģija informēja par kopīgu Penta-valstu politisko deklarāciju, kas apstiprina to apņemšanos stiprināt sadarbību ūdeņraža jomā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa