Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2023. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880,4 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 0,3% jeb 2,4 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64,4% - par 0,4 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšēja gada 2. ceturkšņa rādītāju.
Jāatzīmē, ka nodarbināto skaita pieaugumu turpina ietekmēt gan pēcpandēmijas zemās bāzes efekts darba tirgū (2023. gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits joprojām bija par 18 tūkstošiem jeb 2% mazāks nekā attiecīgi 2019. gada 2. ceturksnī), gan arī plašāka Ukrainas bēgļu ienākšana nodarbinātībā.
Ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, gan arī Ukrainas kara bēgļu ienākšanu darba tirgū, bezdarba lejupslīdošā tendence kļūst mērenāka, tomēr neskatoties uz to, bezdarba rādītāji joprojām saglabājās zemā līmenī un ir tuvu pirmspandēmijas līmenim. Bezdarba līmenis 2023. gada 2. ceturksnī līdzīgi kā gada 1. ceturksnī saglabājās 6,4% līmenī, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 2. ceturksnī (6,9%). Kopumā 2. ceturksnī darba meklējumos bija 60,6 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 3,5% jeb 2,2 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada 2. ceturksnī.
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023. gada 2. ceturksnī palielinājās līdz 68,4%, kas bija par 0,1 procentpunktu zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 2. ceturksnī (68,5%). 2023. gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem kopumā ir nostabilizējies pie 948,2 tūkstošiem, kas par 0,2 tūkstošiem pārsniedza ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu 2022. gada atbilstošajā periodā. Līdz ar Ukrainas kara bēgļu ienākošās plūsmas samazināšanos, arī šis plūsmas pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku pakāpeniski izsīkst. Tāpat jāņem vērā, ka daļa kara bēgļu atgriežas mājās, tādejādi demogrāfisko faktoru negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku turpmākajos gados atkal varētu kļūt izteiktāka.
Lai arī situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, tomēr jāatzīmē, ka uzlabojumi kopumā ir lēnāki nekā kaimiņos. Nodarbinātības līmenis Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī bija par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (69,2%), bet par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (66,1%). Tāpat arī bezdarba līmenis Latvijā 2. ceturksnī saglabājās par vidēji 0,4 procentpunktiem augstāks nekā Lietuvā (6%), bet par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā 6,7%).
Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, prognozējams, ka kopumā situācija Latvijas darba tirgū 2023. gadā saglabāsies nogaidoša. Sagaidāms, ka neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū turpināsies gada 3. ceturksnī, palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr līdz ar zemās bāzes efekta izsīkšanu un nodarbinātībai pietuvojoties savam potenciālam, būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā gada griezumā vairs nav sagaidāms. Kopumā bezdarba līmenis 2023. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,1%, savukārt nodarbināto skaits saglabāties tuvu 2022. gada līmenim.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists