Pēdējos gados mēs dzīvojam aizvien mainīgākā pasaulē, kur savu lomu spēlējusi gan Covid pandēmija, gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, gan globāli ekonomiskie izaicinājumi, tostarp jauna tehnoloģiskā revolūcija. Daudzi Latvijas uzņēmēji to ir apzinājušies un jau pārkārtojuši savu biznesu atbilstoši jaunajai realitātei, pārorientējuši eksporta tirgus, pielāgojuši loģistiku un produkcijas klāstu.
Tagad aktuāls ir kļuvis jautājums par valsts pārvaldes spēju pielāgoties straujajām pārmaiņām un palīdzēt mūsu ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai. Es kā ministrs esmu sev izvirzījis ambiciozu mērķi – šogad panākt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3% apmērā, neskatoties uz Latvijas Bankas (LB) un komercbanku prognozēm par 2%. Un, lai turpmākajos gados sasniegtu vēl augstākus izaugsmes rādītājus, ir nepieciešama kardināla pieejas maiņa gan mūsu budžeta un tautsaimniecības attīstības plānošanā, gan attieksmē pret uzņēmējdarbību un investīcijām.
Lai panāktu izrāvienu, jāskatās plašāk
Ja mēs palūkojamies uz jebkuru no lielajiem politikas plānošanas dokumentiem, piemēram, Nacionālo attīstības plānu vai Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, ir acīmredzams, ka tie ir pielāgoti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un ES Atveseļošanas fonda lielajiem rāmjiem un konkrētajām prasībām. Patiesībā tieši tādēļ tie arī ir veidoti – lai Latvija varētu pamatot Eiropas Komisijai plānotos tēriņus un to atbilstību ES kopējai politikai konkrētos ES budžeta periodos. Kopumā ES finansējumam ir nozīmīga pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku – tie ir ap 1-2 procentu punktiem klāt mūsu ikgadējā IKP izaugsmē. Jaunajā 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijai ir iespēja saņemt ap 5 miljardus eiro no ES struktūrfondiem un vēl 1,8 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda. Tā, protams, Latvijai ir lieliska iespēja, ko mums kā valstij maksimāli elastīgi un ātri ir jāprot izmantot.
Taču, pirmkārt, ar šo naudu ir par maz, lai Latvija panāktu daudz piesaukto ekonomisko izrāvienu un panāktu kaut vai savus Baltijas kaimiņus. Otrkārt, to nākas tērēt atbilstoši ES kopēji izvirzītajiem lielajiem mērķiem un konkrētajām prasībām un kritērijiem, kas ne vienmēr precīzi atbilst Latvijas vajadzībām. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir nepieciešams arī savs – nacionāls redzējums – kā īstenošanai mums ir jārod iespējas atrast līdzekļus arī ārpus ES fondu rāmjiem. Šeit ir būtiska plaša nozaru un sabiedrības iesaiste un, iespējams, ir jādomā arī par labāko pasaules līmeņa ekspertu pieaicināšanu. Un šim redzējumam būtu jāpakārto mūsu rīcība – vai runa būtu par klimatu un enerģētiku, vai izglītību vai nodokļu sistēmu. Mēs nevaram mūsu ikdienas darbu turpināt balstīt tikai uz ES fondu nosacījumiem – tā mēs tik ļoti nepieciešamo tautsaimniecības izrāvienu nepanāksim.
Atslēgas faktors – attieksmes maiņa
To, ka mēs nevaram turpināt dzīvot “pa vecam”, diemžēl apliecina statistika. Pēdējo gadu laikā mūsu atpalicība no tuvākajiem kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas ir palielinājusies, bet ES vidējā līmeņa sasniegšana nu jau sāk šķist neaizsniedzams sapnis. LB dati rāda, ka pērn Latvijas IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes bija 74,1% no ES vidējā, Igaunijas – 86,5%, bet Lietuvas jau ap 90%. Eksporta apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā pērn bija 14,5 tūkstoši eiro, Lietuvā – 20,6 tūkstoši eiro, bet Igaunijā – 23,2 tūkstoši eiro.
2022. gada beigās Latvijā uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas bija ap 18,6 miljardiem eiro, kamēr Lietuvā – ap 26,6 miljardiem eiro, Igaunijā – ap 35 miljardiem eiro, liecina Eurostat informācija. 2003. gada 1. pusē Baltijas valstīs kopumā piesaistītās ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) neto plūsmas bija gandrīz 3 miljardi eiro, bet tikai ap 20 % no šo darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā.
Latvija pēc objektīviem rādītājiem ir investīcijām pievilcīga valsts, taču mēs paši dažkārt sevi ierobežojam un bremzējam savas iespējas. Kā man daudzās tikšanās reizēs ir atzinuši gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēji, problēma slēpjas ne tikai sociāli ekonomiskajos skaitļos, bet arī tādās grūti izmērāmās lietās kā attieksme pret uzņēmējiem vai publisko institūciju spējā sadarboties.
Tam ir jāmainās. Es par vienu no saviem galvenajiem mērķiem šim gadam uzskatu būtisku gan vietējo, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu. No vienas puses te ir svarīga finansējuma pieejamība un uzņēmējdarbībai labvēlīga vide kopumā, no otras – aktīvs valdības, Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs ārvalstu investoru piesaistē un Latvijas eksporta veicināšanā. Man ir nodoms mainīt pieeju liela apjoma investīciju projektiem, to virzības uzraudzībā tieši iesaistoties premjeram, ekonomikas un finanšu ministriem. Investoriem Latvijā ir jāsajūt, ka viņiem šeit tiek dota zaļā gaisma, ka viņi šeit ir gaidīti.
Publisko investīciju gads
2023. gadā ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, augstās cenas un aizdevumu procentu likmju celšanās. Pērnā gada trīs ceturkšņos IKP bija par 0,6 % mazāks nekā pirms gada. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs - lielā mērā saistībā ar eksporta iespēju pasliktināšanos izaugsmes trūkuma dēļ Latvijai tradicionālajos eksporta tirgos. EM uzskata, ka šogad pie labvēlīgiem ārējiem apstākļiem, kā arī īstenojot ambiciozus pasākumus investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, izaugsme varētu paātrināties un IKP pieaugums sasniegt 2-3 %. Jau minēju, ka mans mērķis ir panākt 3% pieaugumu. Domāju, ka, neizvirzot šādas ambīcijas, mēs nesasniegsim pat pieticīgākās prognozes.
Te jāņem vērā, ka 2024. gadā investīcijām no ES fondu līdzekļiem būs pieejami 1,6 miljardi eiro – ļoti būtisks finansējuma apjoms. Mūsu uzdevums ir šo naudu ieguldīt maksimāli ātri, bez šķēršļiem un produktīvi. Mēs turpināsim sniegt būtisku atbalstu uzņēmumu produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas kāpināšanai. Piemēram, šogad EM budžetā vien paredzēti 77,3 miljoni eiro, kas tiks novirzīti industriālo zonu, jaunu darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai, eksportspējas atbalstam.
Tāpat tiks turpināta Investīciju fonda eksportspējīgiem lieliem projektiem (“Altum” aizdevumi ar kapitāla atlaidi) darbība - ar programmā līdz šim pieejamo 152,5 miljonu eiro finansējumu bija plānots radīt vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas un eksporta apjoma pieaugumu par 207,27 miljoniem eiro gadā. Valdība ir lēmusi par programmas nākamās kārtas uzsaukumu 70 miljonu eiro apmērā, kas papildinās atdevi par vēl vismaz 500 darba vietām un eksporta pieaugumu 100 miljonu eiro apmērā.
Novārtā netiks atstāts arī mazais un vidējais bizness. Tieši šādi uzņēmumi visbiežāk saskaras ar finansējuma trūkumu, jo īpaši apgrozāmajiem līdzekļiem, un salīdzinoši ilgstošu naudas apriti, tādēļ valsts atbalsts tiem ir vitāli nepieciešams. Šā gada 9. janvāra sēdē valdība pieņēma normatīvo aktu grozījumus, kas beidzot ļaus uzsākt 2021.-2027.gada ES fondu perioda atbalsta sniegšanu mazo uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 15,6 miljoni eiro.
Es esmu apņēmies darīt visu iespējamo, lai šo pagaidām visai abstrakto investīciju skaitļu pārvēršanās konkrētos projektos un produktos notiktu bez liekas kavēšanās un sarežģījumiem. Būtisks virziens ir birokrātijas mazināšana nekustamā īpašuma attīstībā un būvniecībā, kur projektu apstiprināšanas un īstenošanas process Latvijā ir krietni ilgāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas pamatīgi ierobežo mūsu konkurētspēju.
Bez inovācijām tālu netiksim
Ilgtermiņā konkurētspējīga uzņēmējdarbība nav iespējama bez inovācijām, automatizācijas un digitālās transformācijas, jo īpaši ņemot vērā, ka pēc ekspertu domām mūs šobrīd ietekmē ārkārtīgi straujas globālās pārmaiņas jeb tā sauktā ceturtā tehnoloģiskā revolūcija. Taču, ja palūkojamies uz daļu no iekšzemes kopprodukta, ko valsts tērē pētniecībai un attīstībai, tad 2022. gadā Latvijā tie bija tikai 0,74% jeb 14% no ES vidējā. Latvijas Universitātes 2022. gadā publicētais Latvijas produktivitātes ziņojums liecina, ka mūsu produktivitāte kopumā bija tikai 59% no ES vidējā līmeņa, bet Latvijas eksportam tik nozīmīgajā apstrādes rūpniecībā – 46%.
Inovācijas un digitalizācija ir atslēgas faktori Latvijas uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanā. Taču ļoti būtiska ir inovācijas, kas savā sākotnējā stadijā ir vienkārši trāpīgs jaunizgudrojums, novešana līdz konkrētai iekārtai, paņēmienam vai produktam, kas maina uzņēmumu darbu vai mūsu visu sadzīvi, padara to produktīvāku. Lai to panāktu, svarīga ir sadarbība starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, valsts institūcijām un uzņēmumiem.
Tādēļ ar gandarījumu jāuzsver, ka valdība š.g. 9. janvāra sēdē atbalstīja trīs jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Es uzskatu, ka tas ir būtisks solis uz priekšu valsts mērķtiecīgā iesaistē inovācijām labvēlīgas vides veidošanā un atbalsta sniegšanā uzņēmumiem jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Runāšana par viedo reindustrializāciju ir beigusies, valsts beidzot reāli sāk ieguldīt investīcijas mūsu tautsaimniecības modernizācijā caur inovācijām.
Neizmantotais darbaspēka potenciāls
Tiekoties ar uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, darbaspēka trūkums ir viena no galvenajām problēmām, kas tiek minēta kā šķērslis biznesa paplašināšanai. Ātrai problēmas risināšanai mēs esam sākuši atvieglot birokrātiskos nosacījumus ārvalstu darbaspēka piesaistei. Vienlaikus tiks pastiprināta kontrole pār trešo valstu pilsoņiem Latvijā, panākot to pienācīgu uzskaiti un uzraudzību. Nekontrolēta migrācija kategoriski nav pieļaujama.
EM aplēses liecina, ka tuvākajos gados trūkstošais darba roku skaits Latvijas tautsaimniecībā var pārsniegt 200 000. Tas ir milzīgs izaicinājums. Manuprāt, pirmkārt, mums būtu jādomā, kā palīdzēt Latvijas uzņēmumiem kļūt efektīvākiem, maksimāli automatizēt un digitalizēt darba procesu, izmantot inovācijas. Otrkārt – mums ir pašiem savs neizmantots darbaspēka resurss – cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā, ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, arī jaunieši, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. LB aprēķini liecina, ka valsts iekšējās darba roku rezerves ir vismaz 73 tūkstoši cilvēku, kuriem jāpalīdz apgūt jaunas prasmes.
Tādēļ mēs esam izstrādājuši Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kas paredz izveidot visaptverošu sistēmu iedzīvotāju izglītības un prasmju pielāgošanai darba tirgus vajadzībām visa mūža garumā. Te ir nepieciešama būtiski plašāka un precīzāka pieeja par līdzšinējiem Nodarbinātības valsts aģentūras kursiem bezdarbniekiem, tās izstrādē maksimāli iesaistot gan uzņēmējus, gan pašvaldības, gan izglītības iestādes. Svarīgi ir risināt arī darbaspēka mobilitātes, mājokļu pieejamības un reemigrācijas jautājumus.
Darba ir daudz, gads ir iesācies enerģiski gan EM, gan valdībai kopumā. Es uzskatu, ka šis Latvijai ir pēdējais brīdis ielēkt aizejošā vilcienā, strādāt, lai panāktu attīstībā mūsu kaimiņus un ilgtermiņā neieslīgtu tā sauktajā vidējo ienākumu slazdā.
Viktors Valainis
Ekonomikas ministrs