Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022.gada maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 36,5%. Preču importa vērtība maijā gada griezumā pieauga straujāk – par 42,5%. Tirdzniecības deficīts maijā sastādīja 15,6 procentus.
Maijā gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Būtisku eksporta vērtības pieauguma daļu turpināja nodrošināt koksnes un tās izstrādājumu eksports. Strauji auga arī minerālo produktu, graudaugu kultūru, dzelzs un tērauda izstrādājumu, piena produktu un sauszemes transportlīdzekļu eksporta vērtība. Vienlaikus jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzelzs un tērauda un dārzeņu vērtības samazinājumam.
Maijā, straujāk kā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 48,9%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Igauniju (koksne, elektroierīces), Vāciju (koksne), Zviedriju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi), Spāniju (graudaugi), Nīderlandi (koksne, organiskie ķīmiskie savienojumi) un Somiju (minerālie produkti, koksne).
Savukārt nedaudz samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 2,5%. Straujāk samazinājās eksporta vērtība uz Krieviju (mehāniskās ierīces, elektroiekārtas). Mērenāk samazinājās eksports uz Ukrainu (farmaceitiskie produkti).
Eksporta pieaugums maijā bija vērojams uz pārējām valstīm – par 16,1%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), ASV (koksne, optiskās ierīces), Nigēriju un Maroku (uz abām – graudaugi).
Kopumā gada piecos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-maija apjomus par 32,3%, bet preču imports šajā laikā bija par 42,5% lielāks nekā pirms gada.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis