Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,2 %. Precēm tas pieauga par 1,1 %, bet pakalpojumiem – par 1,6 %.
Tradicionāli martā patēriņa cenu līmenis pieaug straujāk kā citos gada mēnešos (vidēji par 0,7-1,2 procentiem). Cenu kāpumu martā galvenokārt ietekmē sezonālais cenu kāpums apģērbiem un apaviem un akcīzes nodokļa likmju pieaugums. Šogad martā ir vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas, ko pastiprināja arī straujš cenu kāpums pakalpojumiem.
Pakalpojumiem cenas martā pieauga vidēji par 1,6 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem un kas bija straujākais cenu kāpums pakalpojumiem mēneša laikā kopš 2016. gada jūlija. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme martā bija cenu kāpumam pārvadājumu pakalpojumiem, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums starptautiskiem lidojumiem un telekomunikāciju pakalpojumiem, ko ietekmēja cenu kāpums kompleksiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mobilā tālruņa pakalpojumiem. Liela ietekme bija arī cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem.
Arī šogad martā, beidzoties sezonas izpārdošanām, cenu pieaugumu noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 6,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē pēc nepārtraukta krituma iepriekšējo septiņu mēnešu laikā martā pieauga – mēneša laikā vidēji par 1,1 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada martu, tām bija vērojams kritums par 7,7 %. Martā augu eļļu, piena produktu un gaļas cenu indeksu kāpums vairāk nekā kompensēja cukura un graudaugu cenu indeksu samazinājumu. Straujākais cenu kāpums martā bija augu eļļu cenu indeksam, kur cenas pieauga visiem galvenajiem augu eļļu veidiem. Cenu kāpumu ietekmēja sezonāli mazāka izlaide galvenajās ražotājvalstīs un stabils globālais importa pieprasījums, spēcīgais pieprasījums no biodegvielas nozares, jo īpaši ASV un Brazīlijā, kā arī augstākas jēlnaftas cenas. Piena produktu cenu indekss pieauga sesto mēnesi pēc kārtas. Visstraujāk cenas pieauga sieram, ko noteica stabilais pieprasījums no Āzijas un lielāki iekšējie pārdošanas apjomi Rietumeiropā. Cenas pieauga arī sviestam stabilā sezonālā pieprasījuma Eiropā dēļ, bet cenas saruka piena pulverim, jo samazinājās globālais pieprasījums pēc importa. Gaļas cenu indekss pieauga otro mēnesi pēc kārtas. Cenas pieauga visiem gaļas veidiem, izņemot aitas gaļu. Cenu kāpumu galvenokārt noteica straujāks pieprasījuma kāpums no vadošajām importētājvalstīm, neskatoties arī uz piegāžu pieaugumu. Savukārt straujākais kritums martā bija cukura cenu indeksam, ko galvenokārt noteica 2023./2024. gada cukura ražošanas prognozes pārskatīšana Indijā un cukura ražas novākšanas tempa uzlabošanās Taizemē, kā arī lielais Brazīlijas eksports. Tomēr joprojām pastāvošās bažas par ražu Brazīlijā, ko negatīvi ietekmēja ilgstoši sausie laika apstākļi, un augstākas jēlnaftas cenas ierobežoja straujāku cenu kritumu. Graudaugu cenas martā saruka trešo mēnesi pēc kārtas, ko turpināja ietekmēt spēcīgā konkurence starp eksportētājiem un labvēlīgās ražas perspektīvas 2024. gada ražai Krievijā un ASV. Kopumā graudaugu cenas pasaulē bija par 20 % zemākas nekā iepriekšējā gada martā.
No 2024.gada 1.marta paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 1,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.
Noslēdzoties akcijām, cenas martā pieauga arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Degvielai martā cenas pieauga mērenāk nekā iepriekšējā mēnesī – par 1,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas straujāk pieauga benzīnam.
Arī pasaules naftas cenas turpina pieaugt jau trešo mēnesi pēc kārtas – martā mēneša laikā vidēji par 3,5 %. Mēneša laikā Brent naftas cena pieauga līdz 87 ASV dolāriem par barelu. Naftas cenu kāpumu noteica gan Krievijas valdības noteiktie naftas ieguves samazinājumi, lai sasniegtu OPEC mērķi, gan Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas skāra aptuveni 12% no valsts naftas pārstrādes jaudas. Turpinājās arī nenoteiktība saistībā ar pamieru starp Izraēlu un “Hamas” un Jemenas hutiešu uzbrukumiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.
Lielākā samazinošā ietekme martā bija cenu kritumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijai par 2 %, ko noteica tās cenas kritums biržā, samazinot tarifus, kas piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām. Cenas samazinājās arī cietajam kurināmajam par 1,4 % un neliels cenu kritums bija arī siltumenerģijai – par 0,5 %.
2024. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 0,9 %. Gada vidējā inflācija bija 4,5 %.
Prognozējams, ka arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 2 % robežās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
Analītikas dienesta analītiķe