Nodarbinātības padomes sēde_19042023

Š.g. 19. aprīlī kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē ekonomikas ministre Ilze Indriksone, labklājības ministre Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārrunāja visu trīs ministriju plānotās Atveseļošanas fonda un ES fondu atbalsta programmas cilvēkkapitāla attīstībai. Ministres pauda vienprātību, ka iecerētās atbalsta programmas kompleksi paaugstinās nodarbināto digitālās prasmes un sekmēs bezdarbnieku ātrāku pielāgošanos darba tirgus vajadzībām, kopumā sekmējot uzņēmumu digitalizāciju un darba tirgum atbilstoša darba spēka pieejamību, un līdz ar to arī uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas pieaugumu.

Ekonomikas ministrijas kompetencē jau šobrīd atvērtas ir vairākas digitalizācijas veicināšanas programmas, kuru ietvaros plānots arī organizēt tiešsaistes apmācības un specializēto jomu apmācības. Tāpat š.g. beigās plānots uzsākt īstenot Atveseļošanas fonda apmācību atbalsta programmu, kuras ietvaros nozaru asociācijas organizēs sīko, mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku apmācības. Programmas mērķis būs nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba spēka produktivitātes paaugstināšanu.

Digitālā transformācija ietekmē visas ekonomikas nozares un cilvēku ikdienu, darbu un saziņu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas digitālo pārveidi, ir svarīgi arī turpmāk palielināt izpratni par to, cik svarīga ir  uzņēmumu digitalizācija, izmantojot visus ieguvumus no digitālo tehnoloģiju ieviešanas uzņēmumos. Tāpēc mums ir papildus jāveicina  digitālo prasmju apmācība, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie investīciju programmu ieviešanas visās izglītības pakāpēs, sākot no pirmsskolas līdz pieaugušo izglītībai, kas visu vecumu iedzīvotāju grupām sniegs iespējas apgūt dažāda līmeņa digitālās prasmes. Viena no investīciju programmām, kas tiek īstenota ar Atveseļošanas fonda atbalstu un ar kuru šodien iepazīstināja Nodarbinātības padomes sēdē, ir digitālo prasmju pilnveide iedzīvotājiem, tajā skaitā jauniešiem. Programmas mērķis ir pašvaldībās izveidot digitālo pamata prasmju apguves iespējas iedzīvotājiem un sekmēt jauniešu līdzdalību digitālā darbā ar jaunatni pasākumos ikvienā pašvaldībā. Programmas uzdevumi ir veicināt vietējo kopienu iedzīvotāju digitālās pašapkalpošanās prasmes un spējas izmantot publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā. Šo programmu plānots īstenot līdz 2026. gada vidum, iesaistot tajā vismaz 50 tūkstošus iedzīvotāju visā Latvijā. Plānotie programmas projektu īstenotāji ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka plānotie atbalsta pasākumi ir pieejami visos Latvijas reģionos. Diskusijā Nodarbinātības padomē tika prezentēta iecerētā programmas struktūra un sasniedzamie rezultāti un saņemti ieteikumi programmas ietekmes un rezultātu pilnveidošanai.

Digitāli pakalpojumi aizvien vairāk ienāk katra iedzīvotāja ikdienas dzīvē un tas rada nepieciešamību nodrošināt arī tādu atbalstu iedzīvotājiem, kas pilnveido prasmes patstāvīgi pieteikt un saņemt valsts, pašvaldības vai privātos digitālos pakalpojumus. Tāpēc īpašu uzmanību veltām, lai iedzīvotājiem būtu iespējas apgūt tādas digitālās pašapkalpošanās prasmes, kas ļauj ērti piekļūt nepieciešamajiem pakalpojumiem. Savukārt, jauniešiem, kuriem ir svarīgi ne tikai iegūt digitālās prasmes, bet arī tās pielietot, paredzēts sadarbībā ar visām pašvaldībām īstenot projektu jauniešu iesaistei digitālā darba ar jaunatni pasākumos,” norāda izglītības uz zinātnes ministre Anda Čakša.

Savukārt Labklājības ministrijas pārstāvji norādīja, ka īpašs atbalsts nepieciešams mazāk kvalificētajiem iedzīvotājiem un tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām, jo procesu automatizācija un digitalizācija rada riskus, ka, pieaugot digitālo prasmju lomai, sašaurināsies mazāk kvalificēto personu iespējas darba tirgū. Tāpēc Labklājības ministrija gatavo investīciju projektu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaistes darba tirgū veicināšanai. Projekta  mērķis ir veicināt bezdarbnieku un darba meklētāju pārkvalifikāciju un papildu prasmju apguvi, lai stiprinātu konkurētspēju darba tirgū, tai skaitā, motivētu apgūt digitālās prasmes. Programmas ietvaros līdz 2026. gadam plānots iesaistīt 20 450 bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas darba tirgū aktuālo pārkvalifikācijas un darba tirgū pieprasītu prasmju apguves programmās.

Mums uz ik katru Latvijas iedzīvotāju ir jāskatās kā uz potenciālu darbinieku. Daļēji darba roku trūkumu risināsim, sagatavojot darba tirgum vajadzīgos speciālistus, aktīvāk strādājot ar bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Viņu profilēšana ļaus saprast cilvēka motivāciju un vajadzības, lai piedāvātu atbilstošu prasmju apguvi un viņš atgrieztos darba tirgū vai iegūtu labāk apmaksātu un kvalificētāku darbu. Redzam, ka īpašs atbalsts ir vajadzīgs mazāk kvalificētajiem un tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām. Meklēsim efektīvāko ceļu bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju vecuma grupā virs 40 gadiem savlaicīgai identificēšanai un piedāvāsim pārprofilēties darba tirgus pieprasījumam vajadzīgajās profesijās. Nenoliedzami digitālās un valodu prasmes ir tās, kas ver durvis uz labāk apmaksātu darbu, taču akūta ir arī vajadzība pēc aprūpētājiem, asistentiem, sociāliem darbiniekiem un sabiedrībai novecojot pieprasījums aizvien pieaugs. Uzsāksim arī atbalsta programmu jauniešiem - bezdarbniekiem vecumā līdz 29 gadiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma, viņu integrēšanai darba tirgū, atbalstot darba devējus ar dotāciju darba algai 50 % apmērā no algu izmaksām. Turpināsim arī subsīdijas darba devējiem un mentora pakalpojumus bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre.

Kā zināms, Deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū.

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv