Pēc atgūšanās gadu iepriekš, būvniecības nozarē 2024. gada sākumā vērojama izlaides mazināšanās. Š.g. 1. ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās bija par 5,5% mazāks kā 2023. gada 1. ceturksnī (neizlīdzināti dati), taču produkcijas apjoms nedaudz pārsniedz pirmspandēmijas līmeni 2019. gada 1. ceturksnī. Kritumu izsauca krass aktivitātes sarukums ēku būvniecībā.
2024. gada 1. ceturksnī būvniecības pamatkategoriju dinamika bija ļoti atšķirīga. Inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu produkcijas apjomi šajā periodā pieauga, taču nespēja kompensēt ēku būvniecības kritumu. Ēku būvniecība, kas iepriekš bija straujāk augošā nozares pamatkategorija, vienīgā samazinājās.
Ēku būvniecības apjoms 2024. gada 1. ceturksnī bija par 22% mazāks kā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. To galvenokārt noteica dzīvojamo ēku segmenta būtisks kritums, nedzīvojamo māju segmentam samazinoties lēnāk.
Inženierbūvniecība šajā periodā bija pamatkategorija ar straujāko pieaugumu – par 19%. Galvenais izaugsmes dzinulis bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība, turpinoties saules paneļu uzstādīšanas attīstībai.
Specializēto būvdarbu apjoma pieauguma temps bija lēnāks, š.g. 1. ceturksnī tas bija par 3,1% augstāks, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni. Pieaugumu nodrošināja gandrīz visi pamatkategorijas segmenti, izņemot būvdarbu pabeigšanu, kur vērojams samazinājums.
Š.g. 1. ceturksnī tika izsniegtas 950 būvatļaujas, kas bija par 6,9% mazāk kā iepriekšējā gada 1. ceturksnī; to paredzamā platība ir samazinājusies straujāk, šajā periodā sarukums ir 31,1%.
Vērtējot nozares tuvākās attīstības perspektīvas, pašreizējā nozares rādītāju dinamika rāda, ka komersantiem jārēķinās ar ekonomikas kopējiem un būvniecības nozarē esošiem izaicinājumiem.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Ušpelis
EM Analītikas dienesta ekonomists