Mājokļu atbalsts

Kāds ir mājokļu atbalsta programmas mērķis?

Mājokļu atbalsta programma tika izveidota ar mērķi atvieglot pirmās iemaksas, kuras personām jāveic hipotekārā kredīta ietvaros, samaksu. Attiecīgi, programma tika izveidota, lai atvieglotu vienu no hipotekārā procesa posmiem, proti – sniegt atbalstu pirmās iemaksas veikšanai kredītspējīgām ģimenēm, kurām ir problemātiski iekrāt pirmo iemaksu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Pirmās iemaksas trūkums ir būtisks iemesls, kāpēc hipotekārais aizdevums ģimenei nav pieejams, un valsts garantija ir iespēja nezaudēt laiku pirmās iemaksas uzkrāšanai.

 

Atbalsta programmas ietvaros AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē garantiju personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM garantiju izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts.

 

Garantijas apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē:

-          10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns;

-          15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni;

-          20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu.

 

Galvenie ieguvumi no mājokļu atbalsta programmas ir – samazināts pirmās iemaksas apjoms mājokļa iegādei vai būvniecībai un iespēja iegādāties mājokli jau šodien, nezaudējot laiku pirmās iemaksas uzkrāšanai.

 

Papildu informācija par Mājokļu atbaksta programmu pieejama ALTUM mājaslapā: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/majoklu-galvojumu-programma/par-programmu/

 

Vai ir vēl kādas iespējas iegūt īpašumā nekustamo īpašumu ar atvieglotiem nosacījumiem?

 

Viena no valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” funkcijām ir dzīvojamās mājas un dzīvokļu atsavināšana saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, kā rezultātā valstij piederošie tukšie dzīvokļi un viendzīvokļa mājas (to domājamās daļas) tiek piedāvāti atklātā izsolē. Izsoles sākumcena minētajiem īpašumiem ir nekustamā īpašuma tirgus vērtība, kas tiek noteikta ar sertificēta vērtētāja starpniecību.

 

Izsoles dalībniekiem pirms izsoles jāiesniedz nodrošinājums 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēc novērtēšanas). Atkārtotas izsoles gadījumā – no izsoles sākumcenas (kas vat tikt pazemināta par 20 procentiem no izsolāmās mantas nosacītās cenas). Iemaksātā nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma summā vai arī izsoles noteikumos paredzētajā termiņā personai tiek atgriezta atpakaļ gadījumā, ja attiecīgā persona nekustamo īpašumu nav nosolījusi.

 

Vienlaikus, lai atvieglotu nekustamā īpašuma ieguvēja iespējas samaksāt nekustamā īpašuma vērtību, par kādu tas ir iegūts izsolē, nekustamais īpašums var tikt pārdots uz nomaksu. Attiecīgi pircējam, kurš ir nosolījis attiecīgo nekustamo īpašumu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iepriekš minētā iemaksātā nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta avansā. Nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem, un par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar mērķi iegūt nekustamo īpašumu īpašumā, tostarp slēdzot pirkuma līgumu uz nomaksu, iespējams sekot līdzi Privatizācijas aģentūras mājas lapā http://www.pa.gov.lv/izsoles/ publicētajai informācijai par nekustamajiem īpašumiem, kas tiek pārdoti izsolēs, to raksturojošiem elementiem, izsoles sākumcenu un darbībām, kas jāveic, lai pieteiktos dalībai izsolē un intereses gadījumā pieteikties uz izsoli norādītajos termiņos. Detalizētākas informācijas nepieciešamības gadījumā attiecībā uz izsoles kārtību un nosacījumiem papildus informāciju Jums sniegs pārstāvji no Privatizācijas aģentūras (Informācijas biroja tālrunis: 67021358, e-pasta adrese: info@pa.gov.lv).

 

Kādi ir atbalsta instrumenti dažādām iedzīvotāju grupām un kategorijām dzīvokļu jautājumu risināšanā?

 

Likums  „Par  palīdzību  dzīvokļa  jautājumu  risināšanā”  nosaka  to personu  loku, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā,  kā  arī  kārtību,  kādā  šī  palīdzība tiek sniegta. Šī likuma 3.pantā ir noteikti šādi palīdzības veidi:

  • pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
  • sociālā dzīvokļa izīrēšana;
  • nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;
  • palīdzība  īrētās  pašvaldībai  piederošās  vai  tās nomātās dzīvojamās
    telpas  apmaiņā  pret  citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu
    dzīvojamo telpu;
  • pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres vai pārvaldīšanas maksas un maksas  par  pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai;
  • dzīvokļa pabalsta piešķiršana bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības;
  • vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;
  • vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana;
  • dzīvojamās telpas remonts;
  • palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai;
  • palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai;
  • palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

 

Iepriekšminētos  palīdzības  veidus  persona var saņemt, ja tā atbilst izvirzītajiem kritērijiem un personu kategorijai, kura ir tiesīga pretendēt uz  palīdzību  dzīvokļa  jautājumu  risināšanā. Tāpat likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pants nosaka personas, kurām ir sniedzama neatliekama  palīdzība,  savukārt  14.pants  - personas, kuras ar dzīvojamo telpu  nodrošināmas  pirmām kārtām.  Gadījumā,  ja  pašvaldībai  ir  brīvs dzīvojamais  fonds,  papildus  likuma  13.  un  14.pantā  minētajām personu kategorijām, pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu  likuma  15.panta kārtībā. Ievērojot to, ka palīdzību personai sniedz tā  pašvaldība,  kuras  administratīvajā  teritorijā attiecīgā  persona ir deklarējusi   savu   dzīvesvietu,   attiecīgi   to,   vai  persona  atbilst izvirzītajiem   kritērijiem  un  personu  kategorijai, kura  būtu  tiesīga pretendēt  uz  palīdzību  dzīvokļa jautājumu risināšanā, paredz pašvaldības saistošie  noteikumi.  Ar  pašvaldību saistošajiem  noteikumiem,  kuros ir noteiktas personu kategorijas, kurām katra no pašvaldībām piešķir palīdzību dzīvojamo  telpu risināšanā,  kā  arī  kārtību,  kādā  palīdzība  dzīvokļu jautājumu  risināšanā  tiek  nodrošināta,  ir  iespēja iepazīties interneta vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/pasv_not/?doc=13303

Lapas informācija atjaunota:    21-12-2017