Izvērstā meklēšana
Atrasti 8693 rezultāti
Lejupielādēt:
Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2025. gada ziņojums
Atjaunināts: 30.06.2026.
Informatīvais ziņojums "Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas uzraudzības ziņojums" (turpmāk – Ziņojums) sagatavots, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojuma Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (turpmāk – NIP) 3.3. sadaļā noteikto - īstenot RIS3 uzraudzības procesu, lai novērtētu ekonomiskās transformācijas virzību noteiktā periodā un salīdzinātu to ar izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. Tāpat Ziņojuma izstrāde ir viens no Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - Atveseļošanās fonds) 5.1.1.1.i. aktivitātes "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" mērķiem, nodrošinot sistemātisku RIS3 pārvaldības cikla darbību un uz pierādījumiem balstītu politikas lēmumu pieņemšanu. Ziņojums ir par periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim.Minētajā periodā Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) monitoringa īstenošanu un Ziņojuma izstrādi koordinē Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) kā nozaru ministrijas, kuru atbildībā ir inovāciju, zinātnes, pētniecības un augstākās izglītības politikas veidošana. Šāda sadarbība nodrošina uzraudzības procesa daudzpusību un fokusu uz ekonomikas transformācijai būtiskiem aspektiem – augstākas pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes kāpināšanu un efektīvāku resursu izmantošanu, kur nozīmīga loma ir valsts intervencei un atbalsta instrumentiem inovāciju, zinātnes, pētniecības, digitalizācijas un izglītības un prasmju jomā.Ziņojumā analizētas Ekonomikas ministrijas izstrādātajās Vadlīnijās par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu (turpmāk – RIS3 vadlīnijas) noteiktās Atveseļošanās fonda investīcijas, kuras īsteno EM, kā arī RIS3 rādītāju uzkrāšana un rezultātu atspoguļošana šo investīciju ietvaros. RIS3 uzraudzības mērķis ir identificēt un analizēt konkurētspējas priekšrocības un tehnoloģiju specializācijas nišas, kā arī novērtēt starpnieku sniegumu, kas atlasīti pētniecības atbalsta programmas īstenošanai, kā arī novērtēt inovācijas pārvaldības modeļa darbību. Ziņojuma izstrādes gaitā tiek analizēts RIS3 koncepts un tā pārvaldības modelis, izvērtēta politikas mērķu sasniegšana un sniegts ieskats ekonomikas attīstības tendencēs. Tāpat tiek vērtēta atbalsta pasākumu atbilstība RIS3 mērķiem un analizētas katras Latvijā nostiprinātās RIS3 jomas iespējas, pētniecības un attīstības virzieni jeb nišas, izaicinājumi un šķēršļi, kā arī iniciatīvas, kas veicina attiecīgās jomas izaugsmi. Vienlaikus Ziņojumā apkopoti veiksmes stāsti, kas atspoguļo investīciju praktisko ietekmi un pienesumu inovāciju, pētniecības un ekonomikas attīstībā.
Informatīvais ziņojums "Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas uzraudzības ziņojums" (turpmāk – Ziņojums) sagatavots, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojuma Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (turpmāk – NIP) 3.3. sadaļā noteikto - īstenot RIS3 uzraudzības procesu, lai novērtētu ekonomiskās transformācijas virzību noteiktā periodā un salīdzinātu to ar izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem. Tāpat Ziņojuma izstrāde ir viens no Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - Atveseļošanās fonds) 5.1.1.1.i. aktivitātes "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" mērķiem, nodrošinot sistemātisku RIS3 pārvaldības cikla darbību un uz pierādījumiem balstītu politikas lēmumu pieņemšanu. Ziņojums ir par periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim.Minētajā periodā Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) monitoringa īstenošanu un Ziņojuma izstrādi koordinē Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) kā nozaru ministrijas, kuru atbildībā ir inovāciju, zinātnes, pētniecības un augstākās izglītības politikas veidošana. Šāda sadarbība nodrošina uzraudzības procesa daudzpusību un fokusu uz ekonomikas transformācijai būtiskiem aspektiem – augstākas pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes kāpināšanu un efektīvāku resursu izmantošanu, kur nozīmīga loma ir valsts intervencei un atbalsta instrumentiem inovāciju, zinātnes, pētniecības, digitalizācijas un izglītības un prasmju jomā.Ziņojumā analizētas Ekonomikas ministrijas izstrādātajās Vadlīnijās par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu (turpmāk – RIS3 vadlīnijas) noteiktās Atveseļošanās fonda investīcijas, kuras īsteno EM, kā arī RIS3 rādītāju uzkrāšana un rezultātu atspoguļošana šo investīciju ietvaros. RIS3 uzraudzības mērķis ir identificēt un analizēt konkurētspējas priekšrocības un tehnoloģiju specializācijas nišas, kā arī novērtēt starpnieku sniegumu, kas atlasīti pētniecības atbalsta programmas īstenošanai, kā arī novērtēt inovācijas pārvaldības modeļa darbību. Ziņojuma izstrādes gaitā tiek analizēts RIS3 koncepts un tā pārvaldības modelis, izvērtēta politikas mērķu sasniegšana un sniegts ieskats ekonomikas attīstības tendencēs. Tāpat tiek vērtēta atbalsta pasākumu atbilstība RIS3 mērķiem un analizētas katras Latvijā nostiprinātās RIS3 jomas iespējas, pētniecības un attīstības virzieni jeb nišas, izaicinājumi un šķēršļi, kā arī iniciatīvas, kas veicina attiecīgās jomas izaugsmi. Vienlaikus Ziņojumā apkopoti veiksmes stāsti, kas atspoguļo investīciju praktisko ietekmi un pienesumu inovāciju, pētniecības un ekonomikas attīstībā.
Lejupielādēt:
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019.
Atjaunināts: 06.11.2025.
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019., kurām veikta norobežojošo konstrukciju siltināšana un, kuras sasniedz ēku minimālās energoefektivitātes prasības (aktuālās minimālās energoefektivitātes prasības uz ēkas projektēšanas brīdi) (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas)
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019., kurām veikta norobežojošo konstrukciju siltināšana un, kuras sasniedz ēku minimālās energoefektivitātes prasības (aktuālās minimālās energoefektivitātes prasības uz ēkas projektēšanas brīdi) (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas)
Lejupielādēt:
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019
Atjaunināts: 05.01.2021.
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019., kurām veikta norobežojošo konstrukciju siltināšana un, kuras sasniedz ēku minimālās energoefektivitātes prasības (aktuālās minimālās energoefektivitātes prasības uz ēkas projektēšanas brīdi) (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas);
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 20.12.2019., kurām veikta norobežojošo konstrukciju siltināšana un, kuras sasniedz ēku minimālās energoefektivitātes prasības (aktuālās minimālās energoefektivitātes prasības uz ēkas projektēšanas brīdi) (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas);