Ar Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) ir grozīti ierobežojumi un prasības attiecībā uz tirdzniecības un citu pakalpojumu sniegšanu, kas piemērojamas no 2021. gada 15. novembra līdz 2022. gada 28. februārim.

Kādas tirdzniecības vietas drīkst darboties laika posmā no 2021. gada 15. novembra līdz 2022. gada 28. februārim?

Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā ( t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu) tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Savukārt epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā (t.i. pircēji var būt gan ar, gan bez sadarbspējīgiem Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem) tirdzniecības pakalpojumus IEKŠTELPĀS atļauts sniegt tikai turpmāk uzskaitītajās tirdzniecības vietās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2, ja ir atsevišķa ieeja no ārtelpas šādās tirdzniecības vietās vai “sarkanajā” drošības zonā:

  • pārtikas veikalos (70% no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
  • medicīnas preču tirdzniecības vietās, kur vismaz 90 % no preču sortimenta ir medicīnas preces, un aptiekās (tai skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas veikalos;
  • dzīvnieku barības veikalos;
  • preses tirdzniecības vietās; 
  • higiēnas preču veikalos (70% no sortimenta ir higiēnas preces).

Epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā tirdzniecības pakalpojumus atļauts sniegt arī degvielas uzpildes stacijās, kā arī reģistrētās autoostās, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kasēs, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

Iepriekšminētajām tirdzniecības vietām epidemioloģiski nedrošajā vidē jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā tirdzniecības pakalpojumus atļauts sniegt arī tirgos ārtelpās un ielu tirdzniecības vietās, saglabājot prasību tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot sejas maskas, bet neierobežojot pārdodamo preču klāstu.

No 2021. gada 1. decembra ir atļautas arī darbības, kas saistītas ar ielu tirdzniecības organizēšanu, t.i. gadatirgu un citu pasākumu norise, bet vienīgi epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, turklāt ievērojot šādas papildu prasības tirdzniecības organizatoram:

  • jānodrošina darbību epidemioloģiski drošā vidē;
  • visiem tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem jālieto sejas aizsargmaskas;
  • jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām un iespēju katras tirdzniecības vietas apmeklētājiem ievērot vismaz 2 metru distanci;
  • jākontrolē un jāregulē apmeklētāju plūsma tā, lai nodrošinātu brīvu apmeklētāju pārvietošanos ejās un novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos (drūzmēšanos), tai skaitā jānodrošina, ka starp tirdzniecības vietām un apmeklētāju rindām dažādās tirdzniecības vietās tiek ievērota vismaz 2 metru distance;
  • jānodrošina fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošana un jāveic Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija apmeklētājiem pie ieejas ielu tirdzniecības organizēšanas vietas teritorijā, lai novērstu epidemioloģiski drošās vides nosacījumiem neatbilstošu personu iekļūšanu ielu tirdzniecības organizēšanas vietā, kā arī veiktu dalībnieku plūsmas un skaita kontroli;
  • vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 10 m2 no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības.

Tirdzniecības organizēšanas vietā var tikt sniegti arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ievērojot visas jau iepriekš noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Vienlaikus tirdziņu norises vietās nedrīkst rīkot izklaides pasākumus, piemēram, tematiskus svētkus, atrakcijas, muzikālus priekšnesumus utt., izņemot tematiskas izstādes, ja tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem.

Tāpat kā citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās, arī ielu tirdzniecības organizatoram jāieceļ atbildīgā persona, kas atradīsies ielu tirdzniecības organizēšanas vietā un organizēs normatīvajos aktos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā. Atbildīgajai personai jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kurā jāapraksta procedūra, kā tiks nodrošināta fiziskās distancēšanās ievērošana un novērsta pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (drūzmēšanās), un kā tiks kontrolēta sadarbspējīgu sertifikātu esība tirdzniecības dalībniekiem un apmeklētājiem.

 

Darba laika ierobežojumi

Ar Rīkojumu noteikts, ka no 2021. gada 15. novembra līdz 2021. gada 28. februārim tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus (uzskaitīti 5.16. apakšpunktā), kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Ierobežojumi vairumtirdzniecībā

Tā kā ar Rīkojumu netiek nošķirtas epidemioloģiskās drošības prasības mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai, tad arī vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai piemērojamas tās pašas epidemioloģiskās drošības prasības, kas pārējām tirdzniecības vietām.

Apmeklētāju plūsmas nodalīšana

No 2021. gada 15. novembra saskaņā ar Rīkojumu atkal ir spēkā prasība, ka tirdzniecības centra īpašnieks vai tiesiskais valdītājs organizē epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek nodrošināta atsevišķa ieeja no ārtelpas.

Rīkojumā nav noteiktas konkrētas tehniskās prasības vai risinājumi, kā būtu nodrošināma apmeklētāju plūsmas nodalīšana praksē. Iepriekš minētā prasība būs izpildīta, ja pēc attiecīgu drošības pasākumu ieviešanas praksē tiks organizēta (un par to varēs pārliecināties arī uzraudzības un kontroles iestādes) nodalīta apmeklētāju plūsma starp dažādām epidemioloģiskās drošības vidēm, novēršot iespējamību apmeklētājiem bez sadarbspējīga sertifikāta atrasties cituviet tirdzniecības centrā, kur tiek sniegti pakalpojumi tikai epidemioloģiski drošā vidē. To var nodrošināt tikai tādā gadījumā, ja apmeklētāju plūsma tiek nodalīta ar atsevišķu ieeju no ārtelpas.

Kādā režīmā brīvdienās un svētku dienās atļauts strādāt tirdzniecības centriem no 2021. gada 22. decembra?

Tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības vietu un citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietu epidemioloģiskās drošības vide netiek mainīta.

Kas saprotams ar apmeklētājiem publiski pieejamo platību tirdzniecības vietā?

Rīkojuma izpratnē ar apmeklētājam publiski pieejamo platību, Ekonomikas ministrijas ieskatā, ir uzskatāma tirdzniecības zāle, kurā tiek organizēts tirdzniecības process un apkalpoti apmeklētāji. Vienlaikus par šādu platību nebūtu uzskatāmas palīgtelpas, noliktavas, administrācijas telpas u.c. telpas tirdzniecības vietā, kur neatrodas apmeklētājs un netiek sniegts tirdzniecības pakalpojums. 

Atbildīgā persona par epidemioloģisko drošību

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi) 20. punktu ikvienam pakalpojumu sniedzējam (ieskaitot tirdzniecības pakalpojumus) un darba devējam ir pienākums izstrādāt dokumentētu iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, tajā citastarp skaidrā un viegli pārbaudāmā veidā norādot ziņas par personu (vārds (vārdi), uzvārds un kontaktinformācija), kas atbildīga par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.

Turklāt, gan Noteikumos (51.3. apakšpunktā), gan Rīkojumā (5.18. apakšpunktā) tirdzniecības centru īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī tirgus pārvaldniekiem noteikts pienākums labi redzamā vietā izvietot informāciju par atbildīgo personu par epidemioloģisko drošību, ieskaitot tās kontaktinformāciju. Tomēr šādu informāciju vēlams labi redzamā vietā izvietot arī pārējās tirdzniecības vietās, ņemot vērā to, ka tiesību normas mērķis ir nodrošināt, ka uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonai ir skaidri zināma un uzreiz pieejama tirdzniecības dalībnieka pilnvarota atbildīgā kontaktpersona, pie kuras vērsties, lai pārliecinātos par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu tirdzniecības vietā.

Kādas darbības ir atļauts veikt lombardiem?

Tāpat kā līdz šim, ir atļautas lombardu darbības, kas vērstas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Šie pakalpojumi sniedzami atbilstoši Rīkojumā noteiktajām pakalpojumu sniegšanas prasībām.

Turklāt no 2021. gada 15. novembra var tikt atsākta lombarda preču tirdzniecība klātienē, piemērojot tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai attiecināmās prasības epidemioloģiski drošā vidē.

Vai ir atļauta dāvanu karšu tirdzniecība tirdzniecības centru informācijas punktos?

No 2021. gada 15. novembra dāvanu karšu tirdzniecība ir atļauta epidemioloģiski drošā vidē.

Pārtikas veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi

Kādas preces drīkst tirgot, un vai tur ietilpst arī specializētie pārtikas veikali, piemēram, Laimas šokolādes veikals, Narvesen, Lāči, Salas konditoreja (smalkmaizītes, cepumi utt.)?

Saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators) saimnieciskās darbības veikšana, kas saistīta ar dažādu preču mazumtirdzniecību, no kurām galvenās ir pārtikas produkti, dzērieni vai tabaka, tiek klasificēta ar NACE klasifikācijas kodu 47.11 “Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku”. Vienlaikus Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir sniegta norāde, ka ar pārtikas veikalu Rīkojuma izpratnē ir uzskatāms veikals, kur 70 % no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi. Ņemot vērā iepriekš minēto,  pārtikas veikala statusam atbilst tirdzniecības vietas, kurās tiek pārdotas preces, kas atbilst NACE klasifikatorā definētajam saimnieciskās darbības veidam ar klasifikācijas kodu 47.11, kā arī higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi, ja visu iepriekš minēto preču grupu īpatsvars tirdzniecības vietā veido vismaz 70% no kopējā preču sortimenta. Pārtikas veikalu kategorijā ietilpst arī specializētie pārtikas veikali. 

Vai lēmums par tirdzniecības pakalpojumu ierobežošanu attiecas uz lielajiem alkohola veikaliem? 

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 2.pantā ietvertajai pārtikas definīcijai pie pārtikas pieder arī dzērieni. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka arī gadījumos, ja 70% no preču grupu sortimenta veido alkoholiskie dzērieni, šādas tirdzniecības vietas arī ir pieskaitāmas pie veikaliem, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces un kuriem ir atļauts veikt mazumtirdzniecību klātienē.

Vai tirdzniecības dalībnieks drīkst pārkārtot preces plauktos, norobežot veikala daļas un daļu no precēm glabāt noliktavā vai citā klientiem nepieejamā zonā, neizvietojot tirdzniecības zālē, lai nodrošinātu, ka vismaz 70% no piedāvātā preču sortimenta apmeklētājiem veido pārtikas preces vai attiecīgi higiēnas preces, un tādējādi varētu tikt turpināta veikala darbība klātienē?

Rīkojumā ir noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus klātienē var sniegt konkrēti noteiktās tirdzniecības vietās. Rīkojumā noteiktie izņēmumi ir attiecināmi uz tirdzniecības dalībnieku, kura īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības ir uzskatāma par pastāvīgu un sistemātisku darbību, kas atbilst kādam no Rīkojumā minēto veikalu veidiem.

Tirdzniecības vietas īslaicīga pārstrukturizēšana (piemēram, preču sortimenta maiņa plauktos un atsevišķu preču grupu nodaļu slēgšana nolūkā vizuāli pielāgot tirdzniecības vietā realizējamo preču grozu Rīkojumā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamām preču grupām) uz rīkojumā noteikto darbības ierobežojumu laiku nav uzskatāma par priekšnoteikumu, lai uzskatītu, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības atbilst un ir pielīdzināma kādam no rīkojumā minētajiem veikalu veidiem. Tirdzniecības dalībniekam ar savu iekšējo dokumentu vai uzskaites sistēmu palīdzību kontroles brīdī jāspēj pierādīt, ka konkrētajā tirdzniecības vietā tā tirgoto preču sortimenta (jeb preču groza) īpatsvaru vismaz 70% apmērā veido pārtikas preces vai attiecīgi higiēnas preces.

Kā veikt aprēķinu un ar kādiem dokumentiem pamatot, ka tirdzniecības vietā tirgo pārtiku ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta, vai tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta?

Tirdzniecības dalībnieks ar savu iekšējo dokumentu vai uzskaites sistēmu palīdzību kontroles brīdī pierāda, ka tā tirgoto preču sortimenta (jeb preču groza) īpatsvaru vismaz 70% apmērā veido pārtikas preces vai higiēnas preces. Iepriekš minētais īpatsvars ir attiecināms uz preču grupu sortimentu, kas tiek tirgots konkrētajā tirdzniecības vietā, nevis uz preču apgrozījumu. Par atskaites periodu ministrija rekomendē izmantot iepriekšējās nedēļas/mēneša datus, kas tādējādi pietiekami objektīvi raksturo šā brīža situāciju tirdzniecības uzņēmumā.

Vai, lai kvalificētos kādam no iepriekš minētajiem veikalu veidiem (veikaliem, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, vai veikaliem, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta), ir pieļaujams, ka pārtikas preču un higiēnas preču sortiments kopā veido 70% no kopējā tirdzniecības vietā tirgotā preču sortimenta?

Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir noteikts, ka ar pārtikas veikalu Rīkojuma izpratnē ir uzskatāms veikals, kur 70 % no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja pārtikas preču un higiēnas preču grupas kopā (arī dzīvnieku barība un preses izdevumi)  veido vismaz 70% no kopējā tirdzniecības vietā realizējamā preču grupu sortimenta, šāda saimnieciskā darbība atbilst tirdzniecības pakalpojumiem, kurus atļauts sniegt klātienē.

Kas ir dzīvnieku barības veikals?

Ja attiecīgajā tirdzniecības vietā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido istabas dzīvnieku pārdošana vai tirdzniecība ar precēm, kas saistītas ar dzīvnieku barības nodrošināšanu, tad ir pamats uzskatīt, ka saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam dzīvnieku barības veikals.

Saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators) saimnieciskās darbības veikšana, kas ir ietverta zem NACE klasifikācijas koda 47.76, aptver mazumtirdzniecību ar tādām preču grupām kā ziediem, augiem, sēklām, mēslošanas līdzekļiem, istabas dzīvniekiem un to barību.

Kas ir higiēnas preces? Vai kosmētika ir higiēnas prece?

Higiēnas preces pēc būtības ir preces, kuru funkcija ir nodrošināt pasākumu kopumu tīrībai un veselības saglabāšanai, savukārt kosmētika ir vairāk saistīta ar skaistumkopšanu un nav tiešā veidā saistāma ar higiēnu vai pirmās nepieciešamības precēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, klātienē tirdzniecību atļauts turpināt tirdzniecības vietā, kurā 70% no sortimenta veido higiēnas preces (iepriekš minētajā preču grupu sortimentā neiekļaujot kosmētikas preces). Vienlaikus norādāms, ka higiēnas preču veikalā līdz 30% no kopējā preču grupu sortimenta var veidot arī citas preces, t.sk., piemēram, kosmētikas preces.

Vai bankomātu, pakomātu, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automātu u.tml. automatizētu klientu apkalpošanas iekārtu izvietošana, piemēram, tirdzniecības centrā arī ir uzskatāma par tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietu Ministru kabineta rīkojuma izpratnē un uz to darbību ir attiecināmi darbības ierobežojumi?

Automatizētas klientu pašapkalpošanās iekārtas (piemēram, bankomāti, pakomāti, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automāti) nav uzskatāmas par klasiskām tirdzniecības vietām Rīkojuma izpratnē un uz to darbību nav attiecināmi tirdzniecības dalībniekiem noteiktie darbības ierobežojumi.

Kas ir ielu tirdzniecība un ielu tirdzniecības organizēšana, ar ko tās atšķiras?

Ar jēdzienu “ielu tirdzniecība” saprot preču pārdošanu pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecību no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta. Atļauju ielu tirdzniecības veikšanai pašvaldībai pieprasa un saņem katrs tirgus dalībnieks individuāli savas tirdzniecības veikšanai. Šādu atļauju izsniegšana un ielu tirdzniecības veikšana ir atļauta Rīkojuma izpratnē, un tā var tikt veikta epidemioloģiski nedrošā vidē, lietojot sejas maskas un ievērojot distancēšanos.

Savukārt atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai tirdzniecības organizators pašvaldībai pieprasa nevis savas, bet vairāku citu tirgus dalībnieku ielu tirdzniecības organizēšanai, tai skaitā tirdzniecības organizēšanas vietas iekārtošanai un citām darbībām, kuru mērķis ir organizēt vairāku tirdzniecības dalībnieku ielu tirdzniecību vienuviet. Šādas darbības Rīkojuma izpratnē ir atļautas no 2021. gada 1. decembra, bet vienīgi epidemioloģiski drošā vidē, turklāt ievērojot virkni īpašu papildu prasības (skat. to uzskaitījumu pie skaidrojuma par ielu tirdzniecības organizēšanas pieļaujamo darba režīmu).

Par vietām, kurās  ielu tirdzniecība ir atļauta, un par nosacījumiem tirdzniecībai būtu jāinteresējas konkrētajā pašvaldībā, kuras teritorijā iecerēta ielu tirdzniecība.

Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu, norādot Ministru kabineta 2010. gada 12.maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 15.punktā minēto informāciju un pievienojamos dokumentus.

Vai ir atļauta ielu tirdzniecība, tirdzniecība tirgos un tirdzniecības organizēšana?

Rīkojums pieļauj tirdzniecību ielu tirdzniecības vietās un tirgos. Preču klāsts minētajās tirdzniecības vietās netiek ierobežots.

No 2021. gada 1. decembra ir atļautas arī darbības, kas saistītas ar ielu tirdzniecības organizēšanu, t.i. gadatirgu un citu pasākumu norise. 

Vai mājražotāji un amatnieki drīkstēs pārdot pašu saražotās preces ielu tirdzniecības, ielu tirdzniecības organizēšanas un tirgus atklātajā teritorijā?

Jā. Preču klāsts minētajās tirdzniecības vietās netiek ierobežots.

Vai ir pieļaujama ielu tirdzniecības organizēšanas turpināšana, ja pašvaldība jau pirms ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas ir izsniegusi ilgtermiņa atļauju regulārai/pastāvīgai ielu tirdzniecības organizēšanai?

Ja pašvaldības izsniegtās atļaujas darbība ir bijusi apturēta, tad tā var tikt atjaunota, vai arī var tikt pieprasīta un izsniegta jauna pašvaldības atļauja.

Kādas tirdzniecības vietas uzskatāmas par saistītām ar degvielas uzpildes stacijām, lai tām būtu piemērojamas uz degvielas uzpildes stacijām attiecināmās prasības?

Ja tirdzniecības vieta atrodas degvielas uzpildes stacijas aizsargjoslā un nodrošina norēķinus par degvielu vai veic arī cita veida darbības un preču tirdzniecību, kas ir saistītas ar degvielas uzpildes stacijas darbību (neatkarīgi no tā, vai degvielas uzpildes stacija un attiecīgā tirdzniecības vieta pieder vienam vai dažādiem uzņēmumiem), tad attiecīgās tirdzniecības vietas darbībai klātienē ir piemērojamas uz degvielas uzpildes stacijām attiecināmās prasības.

Atsevišķi jautājumi par apmeklētāju skaita kontroli

Vai bērnam, kas nāk kopā ar vecāku (līdz 12 gadiem) uz tirdzniecības vietu, jāņem atsevišķs iepirkšanās grozs vai rati, lai ieietu tirdzniecības vietā kopā ar vecāku divatā, vai arī šāda savienība tiek uzskatīta par vienu veselumu – vienu apmeklētāju?

Rīkojums noteic, ka iepirkšanās līdzekļu (tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu, ja tādi tiek izmantoti), skaits, kā arī citi pircēju uzskaites līdzekļi kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta. Tomēr situācijā, kurā tirdzniecības vietu vecāks apmeklē kopā ar bērnu (līdz 12 gadu vecumam), iepriekš minētā vecāka un bērna savienība šā Rīkojuma izpratnē ir uzskatāma par vienu veselumu – vienu apmeklētāju, un šādā situācijā ir pieļaujama viena iepirkšanās groza vai ratu izmantošana.

Vai tirdzniecības vietā ar tirdzniecības zālei atvēlēto platību 45 m2 vienlaicīgi var atrasties viens vai divi apmeklētāji? Kā veicami korekti maksimālā apmeklētāju skaita aprēķini, kas vienlaicīgi drīkst atrasties tirdzniecības vietā, aprēķini un noapaļošana (uz augšu vai leju)?

Rīkojums paredz, ka tirdzniecības dalībnieks vienam apmeklētājam tirdzniecības vietā nodrošina ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Lai nodrošinātu, ka vienam apmeklētājam tiek nodrošināta vismaz 25 m2 liela telpu platība, aprēķinot atļauto apmeklētāju skaitu, pieļaujama matemātiskā skaitļa noapaļošana uz augšu, ja cipars aiz komata ir vienāds ar 5 vai lielāks par 5. (Piemērs: 37,5 m2 / 25 m2 = 1,5 noapaļojot uz augšu ir pieļaujami divi apmeklētāji.)

Vai tirdzniecības vietas darbinieki, vai arī uzraudzības iestāžu pārstāvji, kas ierodas kontrolē uz tirdzniecības vietu, arī ir jāieskaita maksimālajā apmeklētāju skaitā?

Nē. Prasība ir attiecināma tikai uz apmeklētājiem, t.i., personām, kas ierodas tirdzniecības vietā nolūkā iegādāties preces. Attiecīgi, nosakot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi drīkst atrasties tirdzniecības vietā, aprēķinos nav jāietver uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvji, ne arī tirdzniecības vietas darbinieki.

 

DISTANCES TIRDZNIECĪBA

Vai ir noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības (ierobežojumi) distances tirdzniecībai?

Distances tirdzniecība kopumā ir joprojām pilnībā atļauta (bez ierobežojumiem), distances tirdzniecības ietvaros jebkurš iedzīvotājs var iegādāties jebkādas preces.  Tomēr tiek paredzēti noteikumi distancē pasūtīto preču izsniegšanai tirdzniecības vietās, proti, no 2022. gada 12. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim īpašas prasības distancē pasūtīto preču izsniegšanai saglabātas vienīgi attiecībā uz apmeklētājiem bez sadarbspējīga sertifikāta, kuri ierodas pakaļ precēm tirdzniecības vietās, kas darbojas epidemioloģiski drošā vidē. Šādām tirdzniecības vietām ar distances saziņas līdzekļiem iegādāto preču izsniegšana apmeklētājiem bez sadarbspējīga sertifikāta jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām. Minētās prasības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad preces izsniedz apmeklētājiem, kuriem ir sadarbspējīgs sertifikāts.

Vai ar distances saziņas līdzekļiem pasūtītu preču izsniegšana no Tirdzniecības centros esošām tirdzniecības vietām jāorganizē ārpus tirdzniecības centra telpām?

No 2022. gada 12. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim tirdzniecības centros esošajās tirdzniecības vietās, kas darbojas epidemioloģiski drošā vidē, ar distances saziņas līdzekļiem iegādāto preču izsniegšana apmeklētājiem bez sadarbspējīga sertifikāta jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām un attiecīgi – ārpus tirdzniecības centra telpām.

Kādas ir norēķinu iespējas par precēm, kas pasūtītas ar distances saziņas līdzekļiem?

Norēķini netiek ar Rīkojumu regulēti (ierobežoti), vienlaikus, lai neaizkavētu rindu un novērstu drūzmēšanos, vēlams (aicinām) par preci samaksāt jau iepriekš attālināti. Ja skaidras vai bezskaidras naudas norēķini tomēr tiek veikti pie preces saņemšanas, tad tirdzniecības vietās, kas darbojas epidemioloģiski drošā vidē, ar distances saziņas līdzekļiem iegādāto preču apmaksa jāorganizē tāpat, kā to izsniegšana, proti, apmeklētājiem bez sadarbspējīga sertifikāta nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī organizējot preču apmaksu ārpus telpām.

Kas ir distances līgums?

Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.

Kāds normatīvais akts regulē distances tirdzniecību?

Distances tirdzniecību regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums un Ministru kabineta 2014.gada noteikumi Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu”. Minēto normatīvo aktu uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Kādas prasības ir jāievēro interneta veikaliem vai pasūtot preces pa e-pastu?

Organizējot distances līgumu slēgšanu interneta veikalā vai izmantojot elektronisko pastu, pārdevējam ir pienākums nodrošināt šādu obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un līguma noteikumus:

  • pārdevējs - juridiskajām personām pārdevēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, faktiskā adrese, ja atšķiras no juridiskās, fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese;
  • saziņas līdzeklis - tālrunis, elektroniskā pasta adrese vai cits individuālās saziņas līdzeklis saziņai saistībā ar distances līgumu;
  • prece - informācija par preces galvenajām īpašībām;
  • cena - informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
  • līguma izpildes un apmaksas kārtība - piegādes noteikumi, veidi, maksa;
  • apmaksas līdzekļi, kārtība;
  • atteikuma tiesības - atteikuma tiesību izmantošana termiņš un kārtība, atteikuma veidlapa (paraugus skatīt);
  • atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām;
  • informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām;
  • citi līguma noteikumi, kuriem konkrētajā gadījumā ir saistošs raksturs.

Noslēdzot distances līgumu, proti, pieņemot patērētāja veiktu distances pasūtījumu, iepriekš minētā informācija uzskatāma par distances līguma noteikumiem. Šo informāciju pārdevējam ir pienākums izsniegt patērētājam ne vēlāk kā preces piegādes brīdī uz pastāvīgā informācijas nesēja, piemēram, izdrukātā veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi vai citu individuālās saziņas līdzekli, piemēram, nosūtot līguma noteikumus saturošu datni uz Facebook Messenger, Whatsapp vai tml.

Kādas prasības ir jāievēro, pasūtot preces pa tālruni (zvanot)?

Ja distances līguma noslēgšanai tiek izmantots tālrunis (ierobežots saziņas līdzeklis),  piedāvājuma izteikšanas un pasūtījuma veikšanas laikā pārdevējam ir pienākums patērētājam sniegt vismaz šādu informāciju:

  • pārdevēja nosaukums, vārds, uzvārds;
  • prece - informācija par preces galvenajām īpašībām;
  • cena - informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
  • piegāde – piegādes veids, termiņi, kārtība;
  • apmaksa - apmaksas kārtība;
  • atteikuma tiesības – patērētāja tiesības izmantot atteikuma tiesības 14 dienu laikā no preces piegādes dienas.

Pēc distances līguma noslēgšanas, izmantojot tālruņa saziņu, ne vēlāk kā līdz preces piegādes brīdim, pārdevējam ir jāsniedz uz pastāvīgā informācijas nesēja visa informācija par distances līguma noteikumiem (tādā apmērā un veidā, kā tas ir interneta veikala pirkuma gadījumā, skatīt augstāk).