Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2025.gada martā, salīdzinot ar 2024.gada martu, pēc neizlīdzinātiem datiem pieauga par 0,8%, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem tie samazinājās par 1,7%. Kopumā gada trīs mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 1% lielāki nekā atbilstošajā periodā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).
Rūpniecības apakšnozaru dalījumā joprojām saglabājas atšķirīgas attīstības tendences. Šī gada martā gada griezumā pēc neizlīdzinātajiem datiem būtiskākā pozitīvā ietekme apstrādes rūpniecībā bija kokapstrādei (+9,2%), pārtikas rūpniecībai (+9,3%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarei (+22,7%). Pieauga arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (+10%), poligrāfija un ierakstu reproducēšana (+11,3%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+3,2%). Savukārt būtiski samazinājās ķīmiskās rūpniecības (-9%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-6,7%) ražošanas apjomi.
Sagaidāms, ka 2025. gadā apstrādes rūpniecības attīstībā mēnešu griezumā kopumā saglabāsies pozitīvas izaugsmes tendences. To turpinās veicināt pieprasījuma atjaunošanās ārējos tirgos un eksporta apjomu pieaugums. Tomēr izaicinājumi saglabāsies uzņēmumiem, kuru darbība joprojām cieši saistīta ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem – šiem uzņēmumiem būs jāturpina pārstrukturēt sadarbības virzienus, meklējot jaunus piegādes un realizācijas tirgus. Savukārt uz iekšējo tirgu orientētās nozares lielā mērā ietekmēs mājsaimniecību pirktspējas dinamika, kuru turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski uzlabot algu pieaugums, nodokļu izmaiņas un cenu stabilizēšanās.
Vienlaikus rūpniecības attīstību varētu bremzēt ārējie riski, tostarp iespējamie jauni importa tarifi ASV tirgū, kas var ietekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju. Kopumā, lai arī prognozes ir piesardzīgi pozitīvas, nozarei būs būtiski saglabāt elastību un spēju pielāgoties mainīgajiem globālās tirdzniecības apstākļiem.