2021.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 3,3%, salīdzinot ar 2020.gada 3.ceturksni. Negatīva izaugsme ir arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 4,1% mazāki kā 2020.gada 3 ceturkšņos. Ja 1.ceturkšņa sarukumu vairāk var skaidrot ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), 3.ceturkšņa – kā pieprasījuma samazinājumu būvniecības izmaksu globālā pieauguma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Tas atstājis negatīvu ietekmi gan uz esošiem būvniecības projektiem, gan bremzējis jaunu iesākšanu.
2021.gada 3.ceturksnī inženierbūvniecības apjomi pieauga, savukārt ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi saruka. Ēku būvniecību samazinājums skāra lielākā apmērā.
Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 3.ceturksnī bija par 12,8% mazāki kā 2020.gada attiecīgajā periodā. Nedzīvojamo ēku būvniecības pieprasījums šajā periodā samazinājās. Dzīvojamo māju būvniecības apjomi kopumā mazliet pieauga. Šajā segmentā divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums kopumā pārsniedza privātmāju būvniecības būtisko sarukumu.
Vienīgi inženierbūvniecības pieauguma temps 2021.gada 3.ceturksnī bija pozitīvs, par 4,4% pārsniedzot iepriekšējā gada 3.ceturkšņa rādītāju. Vienmērīgs palielinājums bija visās inženierbūvniecības jomās.
Specializētie būvdarbi šī gada 3.ceturksnī saruka par 3,5 %, salīdzinot ar 2020.gada 3.ceturksni. Šajā periodā samazinājās gandrīz visi pamatkategorijas segmenti, izņemot būvdarbu pabeigšanu, kur vērojams pieaugums.
2021.gada 3.ceturksnī nedaudz samazinājies arī izsniegto būvatļauju skaits. Šajā periodā to skaits sasniedza 1352 būvatļaujas, kas bija par 1,8% mazāk kā 2020.gada atbilstošajā periodā. To noteica viesnīcu, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Jāatzīmē, ka šajā periodā pieauga paredzamā platība biroja ēku būvniecībai izsniegtās būvatļaujās.
Covid-19 vīrusa radītie globālās preču aprites apgrūtinājumi un būvmateriālu sadārdzinājums pašlaik negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā uzsāksies ES struktūrfondu jaunā perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu īstenošana, sagaidāms, ka drīzumā būvniecības nozare atgriezīsies pie straujas izaugsmes.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Ušpelis
EM Analītikas dienesta ekonomists