Jaunumi
123

Šā gada 27. februārī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ar kuriem tiks nodrošināta Digitālo pakalpojumu akta prasību ieviešana Latvijā.

Kā zināms, Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas tiks nodrošināts, nosakot jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas. Ar nelikumīgu saturu Digitālo pakalpojuma aktā tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem.

Līdz ar grozījumiem likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka kompetento iestādi, kas uzraudzīs Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu un kas pildīs digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju Latvijā, digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumus un sadarbību ar citām iestādēm, kārtību, kādā digitālo pakalpojumu koordinators īstenos savas pilnvaras, atbildību par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem un digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

“Digitālo pakalpojumu akta uzraudzības uzsākšana ir būtiska Latvijas interesēm, ņemot vērā, ka saskaramies ar plašiem dezinformācijas draudiem. PTAC finansējums šai funkcijai jau piešķirts, tādēļ bez kavēšanās mums jāpieņem likums, lai PTAC var uzsākt uzraudzības pasākumus. Tiešsaistes vides uzraudzības drošības aspekti būtiski Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā - PTAC kā digitālo pakalpojumu koordinators monitorēs tendences tiešsaistes platformās, nepieciešamības gadījumā informējot Eiropas Komisiju par pārkāpumiem lielajās platformās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Grozījumi likumā paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs kompetentā iestāde un digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā, kas pildīs visus Digitālo pakalpojumu aktā dalībvalstu kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda Digitālo pakalpojumu aktā tiem noteiktos pienākumus. PTAC varēs pieprasīt iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumi (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, sniegt viena mēneša laikā atzinumu.

PTAC nodrošinātas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras. PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes inspekcijas bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Lai panāktu Digitālo pakalpojumu akta izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu. Ievērojot “konsultē vispirms” principu savā darbībā. PTAC rīcībā būs arī samērīgāki līdzekļi kā panākt labprātīgu izpildi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju puses, tas ir, aicināt uz izpildi vai pieņemt rakstveida apņemšanos.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa: “Esam pagodināti, ka digitālo pakalpojumu koordinatora funkcija Latvijā ir uzticēta PTAC, tam piešķirot arī papildu resursus. Jau daudzus gadus darbojamies digitālā tirgus un e-komercijas uzraudzībā, bet Digitālo pakalpojumu akts paver jaunu pieeju digitālā tirgus prasībām, platformu darbībai, kā arī uzraudzībai. Apzināmies, ka uzraudzības procesā būs daudzi izaicinājumi, un būs nepieciešama ļoti cieša sadarbība ar citām nelegālā satura uzraudzībā iesaistītajām iestādēm gan šeit Latvijā, gan arī starpvalstu līmenī.”

Līdz ar grozījumiem likumā noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem:

  • par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6 % apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos inspekcijām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1 % no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5 % no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

Papildus tam, likumprojekts arī paredz, ka PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Detalizēti ar grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Kā zināms, Digitālo pakalpojumu akts (Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāk piemērot no š.g. 17. februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecās, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.

Digitālo pakalpojumu akts nodrošina, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizveido kontaktpunkts komunikācijai ar iestādēm un lietotājiem. Paredzēti arī caurskatāmības pienākumi, proti, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekama informācija par saviem pakalpojumiem un to darbības noteikumiem, kā arī jāpublicē ikgadējais ziņojums par to, kā tiek izpildīti pienākumi. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, platformu uzturētājiem, ir jāizveido sūdzību izskatīšanas sistēma. Lietotājiem tiks atvieglota iespēja iesniegt sūdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par citu lietotāju ievietoto nelikumīgo saturu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums izskatīt šīs sūdzības un, ja tiks pieņemts lēmums dzēst konkrētu saturu, attiecīgi jāsniedz paskaidrojumi satura ievietotājam, un jānodrošina tam tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.

Savukārt platformu uzturētājiem ir jāveido sava pakalpojuma funkcionalitāte un interfeisa dizains tā, lai nodrošinātu plašāku lietotāju informētību un drošību. Tostarp, tiek aizliegti tā sauktie “tumšie modeļi” (dark patterns), jānodrošina plašāka informācija par izvietoto reklāmu, meklēšanas sistēmās jānovērš filtrēšanas burbuļu (filter bubble) izveide un jānodrošina augstāka aizsardzība nepilngadīgajiem lietotājiem. Tirdzniecības platformu uzturētājiem tiek noteikti pienākumi augstākai patērētāju aizsardzībai, tas ir, jāīsteno “zini savu klientu” attiecībā uz tirgotājiem, jāuzrauga, vai platformā parādās prasībām neatbilstošas preces vai pakalpojumi, kā arī jāinformē patērētāji, kas iegādājās konkrētu preci vai pakalpojumu, ja atklājas, ka tas neatbilst prasībām.

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv