EM: Latvija ir ieviesusi Modernizācijas direktīvā ietvertos nosacījumus

Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka Latvija pēc būtības ir ieviesusi Modernizācijas direktīvā ietvertos nosacījumus attiecībā uz sodiem, ko pierāda arī prakse.

Tas ir pausts Latvijas Republikas nostājas projektā kā atbilde uz Eiropas Komisijas (EK) 2025. gada 11. decembra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras  lietā. Latvijas nostāja otrdien, 3. februārī, tika atbalstīta valdībā un tuvākajā laikā tiks nosūtīta EK. Formālajā EK paziņojumā tiek norādīts, ka Latvija nav pareizi transponējusi direktīvas prasības attiecībā uz soda sankciju par pārkāpumiem noteikšanu.

Latvijas tiesību sistēmā visi patērētāju tiesību pārkāpumi tiek vērtēti kā daļa no komersanta īstenotās komercprakses - attiecīgi piemērojamais sods ir noteikts “Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (NKAL). Latvijā jau vēsturiski sodu jautājums tika regulēts tikai ar NKAL normām, lai šo regulējumu nedublētu arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums, tādējādi nodrošinot lakonisku tiesību normu sistēmu. NKAL Latvijas tiesību sistēmā attiecībā uz patērētāju tiesību pārkāpumiem ir t.s. “jumta” likums.

Latvija skaidro, ka sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā, ka NKAL noteiktie sodi ir augsti, bet vienlaikus samērīgi, jo sods nevar tikt piemērots par nebūtiskiem un formāliem pārkāpumiem, kam nav bijusi ietekme uz patērētāju.

Par visiem līdzīga rakstura pārkāpumiem ir noteikta efektīva, atturoša un samērīga administratīvā atbildība. Vienlaikus tas palīdz izvairīties no regulējuma dublēšanas, nodrošina konsekventu un nepārklājošu tiesību normu sistēmu un praksē izslēdz dubultas sodīšanas risku.

Visos saistošajos normatīvajos aktos ir ietvertas informatīvās atsauces uz attiecīgajām direktīvām, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka direktīvās noteiktais mērķis nebūtu īstenots. To, ka sankcijas tiek pareizi piemērotas, vislabāk apliecina plašā un konsekventā  iestāžu un tiesu prakse. PTAC ir piemērojis sodus atbilstoši NKAL 15.2 pantam gan par netaisnīgiem līguma noteikumiem, gan distances līguma noteikumu neievērošanu, cenu norādīšanas noteikumu neievērošanu un neatbilstību citām PTAL normām, piemēram, neveikto pienākumu izvērtēt patērētāja spējas atmaksāt kredītu.

Latvija turpina dialogu ar EK arī pēc pārkāpuma procedūras uzsākšanas. 29. janvārī notika abu pušu saruna, un šī komunikācija turpināsies līdz vienošanās panākšanai. Pašlaik Latvijas puse aktīvi strādā, lai skaidrotu EK Latvijas tiesību sistēmu, kā arī apzina citu dalībvalstu praksi, kuras saskārušās ar līdzīgiem izaicinājumiem.
 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv