Eiropas Savienība
--

Ingars Pilmanis, SIA ”Latvijas standarts” valdes loceklis

Šogad aprit 30 gadi, kopš pastāv Eiropas vienotais tirgus. Tas mums sniedz virkni priekšrocību, tostarp brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību, atvieglotu pārrobežu tirdzniecību un piekļuvi 447 miljonu iedzīvotāju tirgum, nosakot vienotas prasības un nodrošinot līdzvērtīgu drošības un kvalitātes līmeni.

Mēs vēlamies dzīvot drošākā un labākā pasaulē. Drošība ir mūsu pamatvajadzība, sākot no izdzīvošanas un dzīvības saglabāšanas, līdz pat fiziskajai un emocionālajai drošībai un ne mazāk svarīgi - veselībai. Izpratne par labāku pasauli visticamāk būs atšķirīga, taču tā noteikti ir tāda, kurā valda labklājība un kas ir ilgtspējīga un līdzsvarota.

Paradokss ir tas, ka mums ir pieejams viss nepieciešamais, lai pasauli veidotu gan drošāku, gan labāku. Bet vai pietiekami izmantojam visas šīs iespējas?

Vide, kurā dzīvojam, ir ļoti standartizēta. Ikdienā mēs par to pat neaizdomājamies, un tas ir dabiski un pašsaprotami. Standartu neesamību pamanām vien tad, kad sastopamies ar kādu problēmu vai izaicinājumu, kuram nav standartizēta risinājuma. Arī tad, kad izgudrojam kaut ko jaunu un nebijušu.

Mēs pieņemam par pašsaprotamu to, ka maksājumu karti var ievietot gan bankomātā, gan maksājumu terminālī vai vienkārši pietuvināt nolasīšanas ierīcei, lai darījums notiktu un tajā pat laikā mūsu nauda būtu drošībā. Mēs paļaujamies uz sarežģītām medicīnas ierīcēm, ka tās spēs diagnosticēt slimības, vienlaikus neapdraudot mūsu veselību vai dzīvību. Mēs arī esam gatavi maksāt vairāk par automašīnām, kas atbilst augstākiem kvalitātes un drošības standartiem.

Standartizācijas rezultāts ir brīvprātīga sadarbība starp nozari, uzņēmumiem, valsts iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, kas savstarpēji vienojas par kvalitātes, drošības, sadarbspējas, savietojamības un citām prasībām. Standartos apkopotās pasaules vadošo ekspertu zināšanas un labākie mūsdienu risinājumi (state of the art) sniedz lietotājiem skaidras un precīzas atbildes, atvieglo ražošanas procesu un palīdz ietaupīt resursus. Standarti ir universāla valoda jeb komunikācijas forma, kuru saprot visā pasaulē.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un kļūstot par Eiropas vienotā tirgus dalībniekiem, mums ir nodrošināta piekļuve Eiropas standartiem (kopumā vairāk nekā 24 tūkstoši dokumentu), kas tiek pārņemti nacionālo standartu statusā, līdz ar to tie ir identiski 34 valstīs. Kopā ar starptautiskajiem standartiem tas ir unikāls informācijas un zināšanu apjoms, ko varam izmantot savas un valsts labklājības celšanai. Tas ir ceļš uz drošāku un labāku pasauli.

Standartu ietekmi uz valstu kopproduktu un labklājību aprēķināt ir sarežģīti, tomēr šādi pētījumi ir, un to demonstrētie ieguvumi ir nepārprotami. Eiropas Komisijas pētījums* rāda, ka standartizācijas pienesums ir 5 līdz 35% no IKP pieauguma visās Eiropas ekonomikās. Apvienotajā Karalistē standartu pienesums ekonomikai vidēji gadā ir 8,8 miljardi mārciņu, tostarp IKP un produktivitātes pieauguma īpatsvars – attiecīgi 23% un 38%**. Savukārt Skandināvijas un Ziemeļvalstu pētījums*** apliecina ikgadēju standartu lomu darba ražīguma pieaugumā par 39%, kas pielīdzināms 28 % IKP pieaugumam.

Ieguvumi no dalības standartizācijā, ko min aptaujātie uzņēmēji, ir uzlabota piekļuve eksporta tirgiem, augstāka produktu un pakalpojumu kvalitāte un efektīvāka risku pārvaldība. Tomēr nozīmīgākā atziņa ir, ka standarti vienmēr sniedz vairāk ieguvumu, nekā izmaksā to ieviešana.

Standarti ir efektīvākais tirgus pašregulācijas mehānisms, ko tiešā veidā rada un ietekmē paši tirgus dalībnieki un lietotāji. Tā ir spēle, kurā noteiktumus rada paši dalībnieki. Brīvprātība, atklātība un iespēja ikvienam piedalīties ir būtiskākie standartizācijas pamatprincipi. Par laimi, mēs vairs nedzīvojam totalitārā režīmā, kur spēles noteikumi tiek uzspiesti 'no augšas'. Izņēmums ir noteiktas ar cilvēku drošību un veselību saistītas jomas, kurās likumdevēji var noteikt atsevišķus standartus kā obligāti piemērojamus. Latvija šajā ziņā nav atšķirīga no citām Eiropas valstīm. Cilvēku veselība un drošība ir pirmajā vietā.

Tas attiecināms ne vien uz esošajiem procesiem, pakalpojumiem vai produktiem, bet arī uz inovācijām. Arī salīdzinoši nelielu un resursu ziņā pieticīgu valstu, starp kurām var ierindot arī Latviju, pārstāvošie zinātnieki un uzņēmēji spēj radīt augstvērtīgus un unikālus produktus un tehnoloģijas. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties.

Inovācijas ir uzdrīkstēšanās, pašizpaušanās un radīšanas vēlmes apliecinājums. Tā ir arī vēlme dzīvot labākā pasaulē. Unikālu ideju var nosapņot un nākamajā dienā pārvērst konkrētā risinājumā. Tomēr lielākoties inovatīvu produktu radīšana prasa daudz laika un resursu. Sāpīgs ir tas brīdis, kad nākas konstatēt, ka smagā darbā tapušais unikālais risinājums kādā citā pasaules malā jau eksistē vai pat ir jau patentēts. Vēl negaidītāk ir uzzināt, ka šādam produktam vai risinājumam ir jau pieejams standarts.

Neapšaubāmi, standartizācija ir attīstīto valstu prerogatīva. Tomēr arī 'mazākas' valstis var būt ieguvējas, ekspertiem iesaistoties standartizācijas procesos. Piemēram, sekojot līdzi jaunākajiem un topošajiem standartiem, lai varētu savlaicīgi pielāgot uzņēmējdarbību nākotnes prasībām un tādējādi gūt kokurences priekšrocības. Ļoti nozīmīgs ieguvums ir piekļuve zināšanām un pieredzei, komunikācējot un veidojot attiecības ar citu valstu vadošajiem nozaru ekspertiem Eiropā un pasaulē.

Ņujorkas Kolumbijas universitātes prezidents Nikolass Marejs Batlers iedalīja cilvēkus trīs grupās - vieni ir tie, kas dara jeb rada, otri ir tie, kas vēro citu paveikto jeb radīto, un trešie ir tie, kas pat nenojauš, ka kaut kas ir radīts. Atgriežoties pie idejas par drošāku un labāku pasauli, gribas cerēt, ka mēs Latvijā esam spējīgi paši radīt un noteikt savu nākotni, izmantojot pieejamās zināšanas un pieredzi.

 

* European Commission. (2021) Study on the Functions and Effects of European Standards and Standardisation in the EU and EFTA Member States
** Centre for Economics and Business Research (2022). The contribution of standards to the UK economy
*** Menon Economics. (2018) The influence of standards on the Nordic economies