Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada 2. ceturksnī bija nodarbināti 885,2 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, nodarbināto skaits ir audzis par 2,7% jeb 23,6 tūkstošiem, kas ir bijis nozīmīgākais nodarbinātības pieaugums ceturkšņu griezumā kopš 2013. gada. Nodarbināto skaita pieaugumu joprojām lielā mērā nosaka zemās bāzes efekts – nodarbināto skaits Covid-19 krīzes laikā būtiski saruka un, atgriežoties ekonomiskajām aktivitātēm tautsaimniecībā, pakāpeniski palielinās arī darbaspēka pieprasījums.
Neskatoties uz straujo nodarbinātības pieaugumu, nodarbināto skaits joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Nodarbināto skaits šā gada 2. ceturksnī bija par vairāk nekā 20 tūkstošiem (2,3%) mazāks nekā attiecīgi 2019. gada 2. ceturksnī.
Līdz ar nodarbināto skaita absolūto pieaugumu, ir palielinājies arī nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem gada 2. ceturksnī pieauga līdz 64% - par 1,7 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšēja gada 2. ceturkšņa rādītāju, bet no pirmskrīzes līmeņa (2019. gada 2. ceturkšņa) atpaliekot par 0,7 procentpunktiem. Kopumā nodarbinātības līmenis Latvijā 2. ceturksnī saglabājās ievērojami zemāks nekā kaimiņos – Igaunijā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars gada 2. ceturksnī veidoja 68,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem, bet Lietuvā – 66,9 procentus.
Kopš 2020. gada vidus saglabājās tendence samazināties bezdarba rādītājiem. Bezdarba līmenis 2022. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 6,6%, kas bija par 1,2 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā attiecīgi 2021. gada 2. ceturksnī (7,9%). Kopumā šā gada 2. ceturksnī darba meklējumos bija 62,8 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par gandrīz 15% (10,7 tūkstošiem) mazāk nekā 2021. gada 2. ceturksnī. Kopumā bezdarba līmenis Latvijā š.g. 2. ceturksnī saglabājās augstāks nekā Lietuvā (5,2%) un Igaunijā (5,8%).
Līdz ar uzlabojumiem epidemioloģiskajā situācijā un aktivitāšu atjaunošanos darba tirgū, ir pieaugusi arī iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte jeb līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis šā gada 2. ceturksnī palielinājās līdz 68,5%, kas ir par 0,9 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2021. gada 2. ceturksnī.
Ņemot vērā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, š.g. 2. ceturksnī ir palielinājies arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par gandrīz 13 tūkstošiem (par 1,4%) - līdz 948 tūkstošiem. Jāatzīmē, ka līdztekus iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita dinamiku š.g. 2. ceturksnī labvēlīgi ir ietekmējusi arī demogrāfijas tendenču uzlabošanās - iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem palielinājās par aptuveni 0,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni.
Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz ekonomiku, sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū šogad saglabāsies nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. 2022. gadā darba tirgu turpinās balstīt nozaru atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes, gan arī valsts infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī cita veida valsts investīcijas un ekonomikas atveseļošanās atbalsta pasākumi.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists