21. aprīlī Valsts kontrole publicēja revīziju par Rīgas siltumenerģijas iepirkuma sistēmu un faktoriem, kas ietekmē konkurenci un iepirktās siltumenerģijas cenu. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīvas ir veikta virkne proaktīvu pasākumu, lai novērstu siltuma tarifa pieaugumu rīdziniekiem. EM ir izstrādājusi siltumenerģijas AS “RĪGAS SILTUMS” tarifa pieauguma samazināšanas modeli, kā arī panākusi, ka tarifa pieaugums ir mazāks par plānoto.
Pateicoties aktīvai EM kā akcionāra iesaistei, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā bija par 70% zemāks, nekā sākotnēji plānots.
“Valsts kontroles revīzija sniedz visaptverošu skatījumu uz siltumapgādes sistēmas attīstības izaicinājumiem un ļauj identificēt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka pēdējā gada laikā siltumenerģijas tirgū jau ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas mazinājuši revīzijā konstatētās problēmas – ir stabilizējusies kurināmā tirgus situācija, ar Ekonomikas ministrijas aktīvu iesaisti Rīgā novērsts straujš tarifu pieaugums, kā arī uzsākta metodisko un komercdarbības procesu sakārtošana. Arī turpmāk cieši uzraudzīsim situāciju un nepieciešamības gadījumā rīkosimies proaktīvi, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses un mazinātu izmaksu slogu mājsaimniecībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Īpaši būtiski Ekonomikas ministrijai ir nodrošināt, lai, pilnveidojot siltumenerģijas tarifa noteikšanas metodikas, tiktu pilnībā izslēgta iespēja, ka siltumenerģijas izmaksas jebkādā veidā varētu tikt šķērssubsidētas no ieņēmumiem par elektroenerģijas tirdzniecību.
Tāpat svarīgi atzīmēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas domes lomu siltumapgādes sistēmas attīstībā. Ņemot vērā, ka pašvaldība ir lielākais AS “RĪGAS SILTUMS” akcionārs, tai ir ne tikai iespējas, bet arī pienākums rīkoties mērķtiecīgāk un aktīvāk iedzīvotāju interesēs, veicinot ilgtspējīgus, efektīvus un sociāli atbildīgus risinājumus siltumapgādes jomā.
EM panāktais tarifa pieauguma samazinājums iedzīvotājiem mēnesī ļāva ietaupīt - piemēram, 47.30 m² lielā nerenovētā 464. sērijas (Lietuviešu projekta) dzīvoklī rēķins par siltumu sastādīja 110.42 eiro. Ja netiktu samazināts iepriekš pieņemtais tarifs, tad iedzīvotājam par siltuma rēķinu būtu jāmaksā 119.91 eiro, kas ir par 9.49 eiro vairāk, liecina SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” aprēķini.
Saeimā tika nolemts arī mainīt mājokļa pabalsta aprēķināšanas kārtību, kas iedzīvotājiem sniedza plašāku iespēju saņemt šāda veida atbalstu. Labklājības ministrija norādīja, ka mājokļa pabalsta apmērs esošajiem pabalsta saņēmējiem palielinājās vidēji par 46.15 eiro mēnesī. Tāpat tādējādi tika paplašināts pabalsta saņēmēju loks, jo mainīti mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantotie koeficienti.
Tāpat valdība ir atbalstījusi grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot izmaiņas mājokļa pabalsta formulā. Šādā veidā tiek palielināts mājokļa pabalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv