Ekonomikas ministrija šodien informēja valdību par aktuālo situāciju Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Kā zināms, 2020. augustā, atbalstot nostāju par drošas elektroenerģijas ieguvi, kā arī ņemot vērā politiskās vides notikumus kaimiņvalstī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt risinājumu šāda lēmuma īstenošanai un informēt valdību par progresu šajā jautājumā.
Šim nolūkam trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori - AS "Augstsprieguma tīkls", AB "Litgrid" un AS "Elering" izstrādāja jaunu tirdzniecības risinājumu ar Krieviju, lai nodrošinātu Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas tirgū. (Latvijai nav elektroenerģijas starpsavienojuma ar Baltkrieviju, iepriekš šajā valstī ražotā elektroenerģija tika importēta caur Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu.)
Lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas nenonāktu Baltijas valstīs tranzītā caur Krieviju, ir ieviests nepieciešamais regulējums, kas uzliek pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” pienākumu pieprasīt izcelsmes apliecinājumus no Krievijas puses. Ir ieviesta divpakāpju izcelsmes apliecinājumu sistēma - Krievijas eksporta operators VAS “Inter RAO” iesniedz izcelsmes apliecinājumu mēneša sākumā, bet Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izsniedz izcelsmes apliecinājumu nākamajā mēnesi par iepriekšējā mēnesī kopējo pārvadīto elektroenerģijas apjomu. Izcelsmes apliecinājumā ir norādīts, ka konkrētais pārvadītais apjoms ir ražots Krievijā.
Līdz ar to, noraidot publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka Baltkrievijas elektrība tiek tirgota Baltijas valstīs, t.sk. Latvijā, EM informēja valdību, ka Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā ražotā elektroenerģija netiek importēta un Latvijas patērētājiem tā netiek piegādāta. Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru ieviestais jaunais tirdzniecības risinājums ne tikai mazinājis elektroenerģijas plūsmas ar trešajām valstīm, bet arī novērsis situāciju, kad elektroenerģijas komercplūsmu ietvaros Baltijas valstīs varētu nonākt Baltkrievijā ražotā elektrība.
Šobrīd Latvija turpina elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju atbilstoši jaunajai tirdzniecības metodikai, aktīvi komunicē ar Baltijas valstu pārstāvjiem par potenciālajiem sistēmas uzlabojumiem, kā arī cer pēc iespējas ātrāk sagaidīt jaunās tirdzniecības metodikas priekšlikumus no Lietuvas kolēģiem.
Analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka laika periodā, kad elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm tika pārcelta uz Latvijas-Krievijas starpsavienojumu, tas ir, no 2020. gada novembra līdz šim brīdim, elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm ir samazinājusies par 50%, ja salīdzina ar līdzīgu laika periodu gadu iepriekš. Savukārt, ja salīdzina elektroenerģijas importa apjomu 2020. gada griezumā ar gadu iepriekš, tirdzniecības apjoms ar trešajām valstīm samazinājās par 61%.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa