Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma (neto sistēma) ir kārtība, kādā veicami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators (SSO) veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja, kas ražo elektroenerģiju savām vajadzībām (pašpatērētāja) no atjaunojamiem energoresursiem (AER), patērēto elektroenerģiju un saražoto elektroenerģiju, kas nodota SSO tīklā. Pašpatērētājam, kurš izmanto neto sistēmu, nav jāmaksā par no tīkla saņemtās elektroenerģijas apjomu, kādu tas pats ir saražojis un nodevis tīklā.

Neto sistēmas nosacījumus nosaka Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 pants un Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.

Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus, ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros.