Latvijā ir izstrādāta Nacionālā tirgus uzraudzības stratēģija (turpmāk – Stratēģija) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk - Regulas (ES) 2019/1020) 13. pantu.
Stratēģijā ir aprakstīta Latvijas tirgus uzraudzības prakse, kas nodrošina konsekventu, visaptverošu un integrētu pieeju nepārtikas produktu uzraudzībai. Stratēģijas tvērums attiecas uz produktiem un produktu grupām, kas izriet no tiesību aktiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/1020 pielikumā. Stratēģija apskata visu produktu piegādes ķēdes posmus, tostarp importu un digitālās piegādes ķēdes.
Stratēģija ir izstrādāta 4 gadu periodam no tās apstiprināšanas līdz 2026.gada 16.jūlijam un pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi 2 gados, tiks pārskatīta Tirgus uzraudzības padomē un atjaunināta pēc Tirgus uzraudzības padomes lēmuma.  Stratēģija ir saskaņota ar citām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm, kas ir atbildīgas par uzraudzību Regulas (ES) 2019/1020 I pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu jomās, un apstiprināta šī gada 8.novembra Ministru kabineta sēdē. Stratēģijas kopsavilkums pieejams šajā saitē.

2022. gada 8. novembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Nacionālā tirgus uzraudzības stratēģiju 2022. – 2026. gadam, kas ir daļa no kopējās Eiropas Savienības tirgus uzraudzības sistēmas, un kuru pēc vienotās ES formas izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar 15 Latvijas tirgus uzraudzības iestādēm. 

Stratēģijā ir iekļauta informācija par Latvijas tirgus uzraudzības sistēmu, iesaistītajām institūcijām, praksi un ES tiesību aktu, kas attiecas uz tirgus uzraudzību, izpildi Latvijas teritorijā, tostarp pie ES robežām un arī sadarbību ar ES dalībvalstīm. Stratēģijā tika ietverti secinājumi par izaicinājumiem Latvijas uzraudzības sistēmā, veikts esošo nepilnību un nepieciešamo uzlabojumu izvērtējums un nosprausti rīcības varianti to ieviešanai, kā arī noteiktas prioritārās tirgus uzraudzības jomas.

Stratēģijas ieviešanas un tirgus uzraudzības rezultātu novērtēšanai tiks izmantoti vienotie ES Produktu atbilstības tīkla  izstrādātie rādītāji, piemēram, tirgus uzraudzībai paredzētie resursi, pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu skaits, neatbilstību skaits u.c. Atbilstošo rādītāju rezultātus plānots apkopot reizi gadā un apspriest Tirgus uzraudzības padomē. Stratēģijas ieviešanu novērtēs un pārskatīs ne retāk kā reizi 2 gados.

Stratēģijas kopsavilkums.

Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

Efektīvai tirgus uzraudzībai ir būtiska loma gan patērētāju tiesību aizsardzībā, gan vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšanā, jo tā ietver tirgū ievietoto produktu un pakalpojumu atbilstības uzraudzību un pārbaudi, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina atbilstošu darbību veikšanu, ja tiek konstatēts, ka produkts vai pakalpojums prasībām neatbilst.

Tirgus uzraudzības iestādes nepieciešamības gadījumā rīkojas, lai prasībām neatbilstošas preces tiek uzlabotas un panākta to atbilstība, neatbilstošas preces tiek izņemtas no tirgus un/vai aizliegtas, vai attiecīgos gadījumos iznīcinātas. Tirgus uzraudzības iestādes var piemērot pārkāpuma nopietnībai piemērotas sankcijas pret pārkāpēju.

Latvijā ir šādas tirgus uzraudzības iestādes:

Ziņojumi par tirgus uzraudzību:

Saskaņā ar Tirgus uzraudzības padomes nolikumu Tirgus uzraudzības padome katru gadu līdz 1.jūnijam sniedz ekonomikas ministram informāciju par darbībām tirgus uzraudzības jomā iepriekšējā gadā.  

Informācija par Tirgus uzraudzības padomi vietnē : Tirgus uzraudzības padome