Saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini
Kā BD jau informēja, oktobra sākumā uz Jēkabpils novadu vizītē bija devies ekonomikas ministrs Viktors VALAINIS (attēlā). Pēc vairāku uzņēmēju apmeklējuma viņš bija ieradies arī uz interviju «Brīvās Daugavas» redakcijā.
- Pie mums esat atbraucis pēc garas un nogurdinošas dienas - apciemojāt Jēkabpils novada uzņēmējus, šīs vizītes «dzīvajā» translējot savā «YouTube» kanālā. Kādēļ izvēlējāties šādu formātu? Kāds bija šīsdienas brauciena mērķis un rezultāti?
- Ir ļoti svarīgi visos līmeņos iepazīt un uzzināt par tiem uzņēmumiem, ar ko mēs visi varam lepoties. Šajā braucienā sanāca apmeklēt tādus faktiski ģimenes uzņēmumus, kas paši visu sākuši no nulles. Tikko esmu atgriezies no vizītes Vācijā, kur arī bijām pie uzņēmējiem piektajā sestajā paaudzē. Pie mums tas viss vēl tikai veidojas. Tomēr Viesītes «Kalna Dambrānos» redzējām, ka visi trīs dēli saimniecei ir aktīvi palīgi, kas noteikti turpinās saimniekot, un uzņēmums turpinās attīstību. Šāda veida vizītes man palīdz arī ieraudzīt savas īstenotās politikas rezultātu. Piemēram, «Spāres-L» saimnieku Māri Lāci iepriekšējo reizi satiku tautas namā uzņēmēju forumā, kad diskutējām par viņa problēmām un iespējām, kā tās risināt. Tagad redzu, kas paveikts. Meklēju veidus, kā ar jaunākajām tehnoloģijām parādīt iespējami lielākai auditorijai, kas Latvijā notiek, lai arī citi paskatoties varbūt var smelt kādu ideju.
- Pirms laiciņa nācāt ar iniciatīvu par tirgotāju pelnītkāres ierobežošanu - tas ir, par produktu cenu samazināšanu veikalos. Mēs sekojam līdzi šīm aktivitātēm un zinām arī par to, kas izdevies, tomēr pircējs parastais, visticamāk, nekādas būtiskas izmaiņas tomēr nav pamanījis. Kādēļ tā?
- Jāteic, ka mēs uzreiz uzlikām sev daudzus plāna punktus - piecus uzdevumus. Turklāt nozarei bija tāda, var teikt, absolūta ignorance pret ministriju. Neviens neticēja, ka mūsu iecerētais varētu īstenoties, bet sagatavojām gan dažādu noteikumu izmaiņas, gan ar ļoti asām likumdošanas izmaiņām gājām uz Saeimu. Un tikai tad tirgotāji saprata, ka tas ir nopietni. Tobrīd jau mums sarunas ar nozari faktiski bija pārtrūkušas, nācās aicināt talkā mediatoru - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai sāktu sarunas no jauna. Tā nonācām līdz kompromisa variantam -zemo cenu grozam. Tie ir produkti no desmit preču grupām. Tirgotājs nodrošina, ka tie ir lētākie produkti veikalā. Arī līdz šādam rezultātam nonācām ļoti grūti. Pašlaik paši veikali šo zemo cenu grozu ārkārtīgi reklamē. Protams, te var runāt, ar ko tas atšķiras no ierastās atlaižu politikas. Mēs no savas puses monitorējam, lai nosacījumi tiktu izpildīti. Ja, piemēram, pirksiet akcijas pienu, tas var arī nebūt lētākais veikalā. Taču, ja izvēlēsieties zemo cenu groza pienu, tad tas gan noteikti tāds būs. Jāteic, ka Latvijas līmenī cenu kritums, sākot no maija, ir par nepilnu procentu. Gada griezumā cenām vēl uzrādās pieaugums, jo tur aprēķinā iekļauta ziema un pavasaris, kad cenas kāpa gandrīz vai katru dienu. No brīža, kad parakstījām memorandu, cenas ir nostabilizējušās. Jā, tās nekrīt tik ļoti, kā mums gribētos, tomēr arī nepieaug. Turklāt lielo veikalu ķēdes maina savu tirdzniecības politiku, samazinot preču piedāvājumu kopumā, lai varētu nodrošināt lielāku zemo cenu grozu - vairāk lētāku produktu. Nezinu, kā būs ziemas mēnešos, bet sekosim. Turklāt no 1. decembra stājas spēkā likums, ar ko noteicām visiem veikaliem par obligātu pienākumu ziņot visas preču cenas no skenera datiem. Ar 1. decembri sāks darboties iecere par cenu salīdzināšanas rīku. Veikalā pie kases noskenējot preci, visi šie dati nāks uz Ekonomikas ministriju. Mēs tos izmantosim statistikas vajadzībām - lai precīzi noskaidrotu, cik tad īsti cilvēki tērē pārtikai, kāda ir cenu dinamika u.tml. Turklāt veikaliem būs jāsniedz dati par zemo cenu produktiem un mēs tos publicēsim, tādējādi veicinot konkurenci. Dati būs vispārēji pieejami, un tos varēs publicēt arī laikraksti utt.
- Vai, jūsuprāt, uz produktu cenām pircējam jūtamu ietekmi atstās jūsu partijas priekšlikums, ko, domājams, iekļaus nākamā gada budžetā - samazināt PVN likmi atsevišķiem pārtikas produktiem?
- Jā, šādi cīnāmies par dzīves dārdzības samazināšanu. Mums nākamā gada budžetam bija bloks par zālēm, kur panācām kompromisu un par medikamentu līdz 10 eiro vērtībā iegādi nebūs jāmaksā receptes apkalpošanas maksa. Tāpat pamatproduktiem - maizei, pienam, olām un putnu gaļai - no nākamā gada 1. jūlija pievienotās vērtības nodoklis būs 12%. Uzreiz pēc budžeta pieņemšanas aicināšu pie kopēja galda gan tirgotājus, gan ražotājus, lai vienotos, kādā veidā panākt fizisku cenu samazinājumu, lai tas «nenoamortizējas» kaut kur citur. Tiks iesaistītas visas kontrolējošās institūcijas, tomēr ceram, ka neviens veikals pat nemēģinās veikt kādas negodprātīgas darbības.
- Tiekoties ar lasītājiem, īpaši vecāka gadagājuma, kas savu jaunību pavadījuši padomju gados, nereti nākas dzirdēt, kā tagad viss ir izsaimniekots, rūpnīcas likvidētas, ražošanas nav... Protams, ka tā nav, tomēr gribētos no jums dzirdēt, ko jūs nosauktu kā sava ekonomikas ministra laika spožākos ekonomikas izaugsmes piemērus, tā dēvētos veiksmes stāstus?
- Pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir SIA «Fibenol Latvija». Ārvalstu investors investē 700 miljonus, un pašlaik Valmieras novadā top ražotne, kur, izmantojot biorafinēšanas metodi, no koku neproduktīvās daļas iegūs bioloģiskas izcelsmes materiālus ceļu būvei u.tml. Vēl viens piemērs ir SIA «ASNS Ingredient» zirņu proteīna rūpnīca - ap 140 miljonu vērts investīciju projekts, kas, manuprāt, mainīs Zemgalē audzējamās lauksaimniecības kultūras. Un, protams, septembra beigu karstā ziņa par vācu militārās rūpniecības milža «Rhein-metall AG» ražotnes būvniecību Latvijā. Tie ir lielie projekti, bet es lepojos, piemēram, arī ar šodien Viesītē sastapto «Spāres-L» īpašnieka Māra Lāča veikumu, jo ikviens veiksmīgs uzņēmējs neatkarīgi no lieluma ir ļoti svarīgs.
- Par to arī mans nākamais jautājums. Skaidrs, ka demogrāfiskā situācija Latvijā tuvojas katastrofai: skolēnu nav, studentu nav, darbaspēka nav... Pašvaldības izcīna cīņu par skolu un slimnīcu saglabāšanu... Ko, jūsuprāt, varētu darīt, lai arī Elkšņi, Viesīte, ko šodien apmeklējāt, un citas līdzīgas vietas varētu pastāvēt arī turpmāk? Varbūt ir nepieciešama kāda īpaša programma tieši lauku un mazo uzņēmēju atbalstam?
- Jā, šāda programma jau ir izstrādāta - tā ir «Altum» mazā biznesa attīstības programma. Tie ir kredīti līdz 100 000 eiro. Kaut gan vidējais kredīts, ko paņem mūsu uzņēmējs, ir ap 34 000 eiro, un visi pamatā ir tieši reģionos. Tiek finansētas ļoti populāras reģionu programmas: gan uzņēmēji, kas pāriet no primārās lauksaimniecības uz kādu apstrādes rūpniecību - nopērk kādas pirmās dzirnaviņas, sāk ražot makaronus u.tml. Kad veidojām šo atbalsta programmu, bija šaubas, bet tagad to jau izmanto vairāk nekā 3000 uzņēmēju. Lielākā problēma reģionos bija kapitāla pieejamība. To risinājām pat ļoti asās diskusijās ar komercbanku sektoru, kur mums vēl aizvien ir diezgan saspīlētas attiecības, jo ieviesām banku virspeļņas nodokli, lai motivētu bankas finansēt tautsaimniecību. Jāteic, te ir sasniegts gaidītais rezultāts. Latvijas Banka ziņo, ka absolūti lielākā daļa komercbanku vēl nav maksājusi šo nodokli, jo ir izpildījusi tā nemaksāšanas nosacījumu par noteikta kreditēšanas procenta sasniegšanu. Tikšanās reizēs ar uzņēmējiem jau esmu dzirdējis, ka nu jau pašas bankas piedāvā kredītus. Pēdējie dati rāda, ka kreditēšanas portfelis mājsaimniecībām šogad pieaudzis par 8%, bet biznesam - par 13%!
- Vairāki vietējie uzņēmēji, kam ir sadarbības partneri Eiropā un Amerikā, ir izteikuši bažas par pēdējajā laikā saņemtajām ziņām: par veco Eiropas ekonomiku bremzēšanos, par Trampa tarifiem kokmateriāliem no Eiropas... Kā tas atsauksies uz mūsu uzņēmējiem?
- Jā, daudzi no Jēkabpils lielākajiem uzņēmējiem, kokrūpniecības pārstāvji, ko pazīstu arī personīgi, eksportē savu produkciju uz Vāciju, uz Ameriku. Protams, ar bažām sekojam līdzi notikumu attīstībai. Redzat, Eiropas Savienībai ir vienota tirdzniecības politika. Un, manuprāt, Brisele pašlaik nedemonstrē augstāko pilotāžu šajos jautājumos, un mēs līdz galam neesam spējuši aizstāvēt savas tiesības. Man nav saprotams, ka Eiropai tirdzniecībai ar ASV tiek piemērots 15% nodoklis, bet Lielbritānijai - 10%. Mēs kļūstam ļoti nekonkurētspējīgi, mūsu uzņēmēji savu produkciju uz ASV sāk vest caur Angliju, un tā ir neveselīga situācija. Arī zālēm no Eiropas ASV noteikusi lielus tarifus. Arī Latvijai ir liela farmācijas industrija, ko tas būtiski ietekmē. Un tie ir tūkstoši darbinieku, labi apmaksātu darbinieku! Mums jāskatās, ko varam darīt, lai labotu šo situāciju. Te noteikti jāizdara spiediens uz Eiropas Komisiju, lai nopietnāk aizstāv mūsu intereses. Arī daudzu Eiropas valstu ekonomikas stagnē. Tas daudzējādā ziņā ir tādēļ, ka Eiropā ir liela birokrātija, ļoti smagnējs normatīvais regulējums. Piemēram, Latvijā tiek dibināti daudzi jaunuzņēmumi tehnoloģiju jomā. Kad tie sasniedz zināmu līmeni, kad sāk piesaistīt vairāku miljonu kapitālu, tajā brīdī tie vairs nepaliek Eiropas Savienībā, bet gan dodas vai nu uz Āziju, vai ASV un tur tālāk attīsta savus biznesus. Un tas notiek tieši smagnējā regulējuma dēļ. Arī šodien man bija kāda sarūgtinoša saruna. Jau kādu laiku viens mūsu uzņēmējs (starp citu, no Jēkabpils puses) cer Latvijā attīstīt pašbraucošās mašīnas, uzlikt uz ceļa kādas 200 šādas mašīnas Rīgā. Bet viņš nevar piesaistīt investīcijas, jo Latvijas likumdošana pašlaik ierobežo bezpilota automašīnu pasažieru komercpārvadājumus... Tā mēs paši sevi ierobežojam! Lai gan redzam, ka, piemēram, Sanfrancisko tas nav sagādājis nekādas problēmas.
- Kas tam par iemeslu -korupcija vai dumjums?
- Bailes no atbildības! Milzīgas bailes iet jaunās lietās, «sasmērēt rokas», ja nu kas nesanāk, mēģinot ko jaunu. Bet tā būs vienmēr!
- Ir sākušās Saeimas priekšvēlēšanu sacensības. Un nu jau mēs ne tikai kuluāros dzirdam, ka ZZS kopā ar opozīciju kārtīgi šūpo «Vienotības» stūrēto laivu, kurā paši sēž. Un atkal tas ir ļoti populistiskais un normāla Latvijas pilsoņa ikdienu nekādi neietekmējošais Stambulas konvencijas jautājums. Vai pieķeršanās pie šādiem tematiem (kas tiešā veidā parasti ir opozīcijas glābiņš) Zaļo un zemnieku savienībai kā senai un visos laikos ietekmīgai partijai neliecina par sava veida problēmām partijā?
- Ne gluži. Mēs jau pārkāpām paši sev pāri, kad nobalsojām par tās ratificēšanu. Tolaik fonā arī bija Jēkabpilī notikusī traģēdija (Rusiņa veiktā slepkavība). Tomēr vienmēr esam uzskatījuši, ka, lai cīnītos ar vardarbību, mums pašiem ir jāmaina likumi. Bet tolaik tika skaidrots, ka ar konvencijas palīdzību mēs to varēsim veikt labāk, nāks arī ārvalstu palīdzība utt. Un tā tas arī ir noticis, es pat negribu par to strīdēties, bet tas nemaina faktu, ka tai līdzi iet duālie jautājumi - vai, ratificējot konvenciju, mēs neleģitimizēsim izpratni par dažādiem dzimumiem? Ikdienā nesekoju šiem jautājumiem - tā absolūti nav ne mana, ne partijas prioritāte, tomēr nācies uzklausīt daudzu reliģisko konfesiju vadītājus, kas aktīvi iebilst pret Stambulas konvenciju. Toreiz rosinājām pievienot deklarāciju, kas pateiktu, ka šī konvencija absolūti nerunā par dzimumiem, nedefinē tos utt. Kādu laiku viss bija kārtībā, bet tagad esam uzzinājuši par vairākiem gadījumiem, kas, mūsuprāt, liecina, ka šī deklarācija ir pārkāpta, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija popularizē citu izpratni par dzimumu, piemēram, jauniešiem tiek demonstrēti raidījumi par dzimuma maiņas operācijām u.tml.
- Ja nebūtu ratificēta Stambulas konvencija, jūs domājat, ka nebūtu šādu raidījumu?
- Bet iepriekš tas nenotika, vismaz ne tādā apjomā kā pēdējā laikā. Šobrīd esam nonākuši tādā sabiezinātā provokāciju koncentrācijā, kas arī ir izraisījis ZZS viedokļa maiņu. Šobrīd reāli domājam par to, ka varētu iesniegt alternatīvu deklarāciju* - tādu, kur ir izslēgti šie te diskusiju jautājumi, lai iedotu skaidru signālu valsts pārvaldei, ikvienam Latvijā, ka tas nav labi. Šobrīd ir tā, ka nobalsošana par Stambulas konvenciju ir radījusi minoritāšu grupām iespaidu, ka viņiem ir dota zaļā gaisma, un viņi iet un propagandē. Tas, mūsuprāt, pilnīgi jāizslēdz, tas nav pieņemami, nav mūsu vērtībām atbilstoši.
- Visbeidzot, visiem jēkabpiliešiem jau gadu desmitiem aktuālais jautājums: vai varam gaidīt valsts atbalstu jauna tilta būvniecībai Jēkabpilī vai vismaz esošā remontam? Šis jautājums aktuāls arī saistībā ar militāro mobilitāti...
- Personīgi es par otro Jēkabpils tiltu cīnos nu jau kādu desmito gadu. Tas vienmēr bijis pie manām prioritātēm. Atceros, ka 2013. gadā, būdams Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, panācu, ka tiltu ieliek nacionālajā attīstības plānā, tam tika piešķirta nauda un tiltam bija jābūt gatavam līdz 2020. gadam. Diemžēl mana tābrīža politiskā jauda uz laiku samazinājās, vairs nevarēju cīnīties arī par šo ideju. Nāca citi, un tilta ideja palika, bet naudu jau izlietoja daudziem citiem mērķiem. Tomēr savu pārliecību neesmu mainījis. Tolaik taču tika sakārtota visa infrastruktūra abos Daugavas krastos, izstrādāti projekti, ko, es domāju, var izmantot arī tagad. Un nepieciešamība pēc otra tilta nav mazinājusies - gluži pretēji. Domāju, ka te ir runa par valsts attīstības plānu nākamajam periodam, kur tiltam jāiestrādā finansējums kā vienam no stratēģiskajiem valsts attīstības projektiem.
* 9. oktobrī Nacionālā apvienība, «Apvienotais saraksts» un ZZS iesniedza Saeimā savu izstrādāto deklarāciju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un izskaušanai.
Uzziņai
Jau pēc BD tikšanās ar ekonomikas ministru V. Valaini Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publiskoja datus par iepriekšējā mēneša inflāciju. 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, vidējais patēriņu cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Būtiskāka ietekme uz cenu pieaugumu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai. Mēneša laikā arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājušās par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija kafijai (+2,6%) un mājputnu gaļai (+2,3%). Galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,1%), piens (+2,0%), sviests (+2,5%). Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās sieram un biezpienam (-3,1%), svaigiem augļiem (2,3%) un maizei (-0,6%), galvenokārt baltmaizei. Lētāki bija kartupeļi (-11,8 %).
Pagājšmēnes, salīdzinot ar 2024. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 4,1%. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,8%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+35,1%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+20,8%), šokolādei (+24,0%), olām (+18,9%), sviestam (+19,7%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai ( + 3,4%). Dārgāka bija arī augu eļļa (+20,5%), piens (+6,4%), piena produkti (+4,9%), svaigi augļi (+4,0 %), konditorejas izstrādājumi ( + 3,9%), liellopu gaļa (+27,5%), maize (+2,1%), augļu un dārzeņu sulas (+8,3%), cūkgaļa (+2,8%), jogurts (+5,0%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-2,4%), cukurs (-12,5%), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7%), kartupeļi (-3,4%), olīveļļa (-5,1%).