Statistikas grafiks

Šī gada oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja samazināties, bet kritums bija mērenāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

Mazumtirdzniecības apgrozījumu joprojām ietekmē iedzīvotāju reālo ienākumu kritums, šī gada pirmajā pusē patēriņa cenu kāpumam pārsniedzot ienākumu palielinājumu un negatīvi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu.  Oktobrī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās gada laikā samazinājās par 1,3 %, bet, ņemot vērā cenu ietekmi, salīdzināmajās cenās tas saruka par 2,6 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Tomēr mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams mēneša griezumā. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 % (sezonāli koriģēti dati).

Gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums saruka visās lielajās preču grupās. Strauji samazinājās degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums, bet nepārtikas un pārtikas precēm tas samazinājās mērenāk.

Septembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās par 2,7 %. Tas samazinājās visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā, kur apgrozījums pieauga ļoti strauji – attiecīgi par 17,7 % un par 11,6 %, kā arī sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (pieaugums par 5,7 %). Straujākais apgrozījuma kritums bija tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 21,5 %). Mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 8,4 %), grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 8 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 7,4 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 5,9 %). Mērenāks kritums bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 2,9 %), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 1,1 %) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3 %).

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām straujš apgrozījuma kāpums bija vērojams mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 87,5 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā tas strauji samazinājās – attiecīgi par 19,3 %  un 10,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā oktobrī turpināja sarukt – par 1,5 %, kas bija līdzīgs kritums kā septembrī. Mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikai gada griezumā sarūk jau kopš iepriekšējā gada oktobra, bet pēdējos mēnešos apgrozījuma kritums kļuvis mērenāks. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums kopš šī gada aprīļa ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas turpina ietekmēt pārtikas preču apgrozījumu.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās oktobrī saruka – par 4,5 %, salīdzinot ar 2022. gada oktobri. To noteica cenu kāpums degvielai pēdējos mēnešos un degvielas mazumtirdzniecības apjoma kāpums iepriekšējā gada oktobrī, kad degvielas cenas bija sarukušas pēc to straujā kāpuma pirmajā pusgadā.

Kopumā š.g. desmit mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 2,8 % zemāks nekā 2022. gada janvārī-oktobrī, ko lielā mērā noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 4,4 % pārtikas preču augsto cenu dēļ. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,3 %, ko noteica augstā bāze 2022. gada sākumā, kad pakāpeniski tika atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un mazumtirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums šogad janvārī-oktobrī pieauga par 1,8 %, ko ietekmēja zemāki mazumtirdzniecības apjomi iepriekšējā gada aprīlī-jūlijā augsto degvielas cenu dēļ.

Pārtikas un energoresursu cenām stabilizējoties, to negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecības apgrozījumu pakāpeniski mazināsies. Arī pašreizējais straujais darba samaksas pieaugums, kas šobrīd visdrīzāk jau pārsniedz inflāciju, atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju, un pirktspējas pieaugums veicinās ekonomisko aktivitāti.

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Ieva Šnīdere

Analītikas dienesta analītiķe