2. decembra Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Latvijas pozīcijas projekts “Par Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes 2025. gada 8. decembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem”. Latvijas pozīcija sanāksmē paredz e-komercijas efektīvāku uzraudzību, investīciju iespēju atvēršanu inovatīvās zaļajās tehnoloģijās, kā arī to, ka tiesību aktu regulējumi nepalielina birokrātisko slogu.
2025. gada 8. decembrī Briselē notiks ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras galvenais mērķis ir izvērtēt ES pasākumus administratīvā sloga mazināšanai un tiesību aktu efektīvākai īstenošanai.
Ministri apspriedīs 2025. gada pārskatu par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi, iekšējā tirgus šķēršļu novēršanu, lai uzlabotu preču, pakalpojumu, kapitāla un darba spēka brīvu apriti un uzņēmējdarbības vidi. Tāpat tiks skatīts e-komercijas jautājums, īpaši problēmas ar produktu atbilstību un neatbilstošu preču ievešanu no trešajām valstīm un izpildes nodrošināšanu, kā arī investīciju iespēju atvēršanu inovatīvās zaļajās tehnoloģijās. Latvija uzskata, ka jaunajiem tiesību aktu regulējumiem jābūt tādiem, kas nepalielina birokrātisko slogu vai nerada nesamērīgas izmaksas uzņēmējiem.
Latvija atbalsta ES būtiskāko šķēršļu (Terrible ten) novēršanu vienotajā tirgu. Jo īpaši būtu nepieciešams risināt šķēršļus ES līmenī, un Eiropas Komisijai būtu nepieciešams aktīvāk iesaistīties birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī nodrošināt pilnīgu digitalizāciju gan uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, gan arī turpmākā uzņēmumu darbības nodrošināšanā. Tikpat būtiska ir arī tirgus uzraudzības stiprināšana, lai ES būtu pieejami patērētājiem droši produkti.
Latvija iestājas par saprotamu tiesību aktu izstrādi ar savlaicīgi sagatavotu un kvalitatīvu sākotnējo ietekmes novērtējumu, kas ietver datus un informāciju par regulējuma potenciālo ietekmi uz uzņēmējiem un citām regulējuma mērķa grupām.
Tāpat Latvija uzskata, ka šķēršļu novēršanai iekšējā tirgū jābūt ilgtermiņa prioritātei, balstītai uz ticamu metodoloģiju un kvalitatīviem datiem. Vienlaikus atbalstām kartējuma, kurš atspoguļo šķēršļu novērtējumu katrā ES dalībvalstī, pilnveidi, lai nodrošinātu caurspīdību, precīzus indikatorus un skaidrus kritērijus, kā arī uzsvērtu nepieciešamību risināt šķēršļus ES līmenī.
E-komercijas straujais pieaugums prasa efektīvus, uz riska analīzi un digitalizāciju balstītus uzraudzības risinājumus, tostarp automatizētas pārbaudes, laboratoriju kapacitātes stiprināšanu un ātrās testēšanas metodes. Nepieciešama cieša sadarbība starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, kopīgas datu platformas un informācijas apmaiņa, kā arī ES sadarbības paplašināšana ar trešajām valstīm. Latvija atbalsta digitalizāciju regulatīvā sloga mazināšanai, īpaši MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) atbalstam, un “one-in, one-out” (viens iekšā, viens ārā) principu, lai novērstu birokrātiju.
Jautājumā par investīciju iespēju atvēršanu inovatīvās zaļajās tehnoloģijās Latvija uzsver prognozējamas regulatīvās vides nozīmi investīciju drošībai. Tāpat būtiski ir atbalsta instrumenti, kas veicina zaļo pāreju, tostarp zaļo iepirkumu, patērētāju motivēšanu un finanšu sektora iesaisti ar zaļās kreditēšanas standartiem.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv