Preču eksportam augustā bija vērojams pieaugums, kas arī gadā kopumā ļauj iezīmēt stabilu eksporta izaugsmi. Eksporta attīstību turpināja uzturēt augošs ārējais pieprasījums, kā arī uzņēmēju spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
Augustā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,5% lielāka nekā pirms gada. Savukārt imports samazinājās par 1,6% un tirdzniecības deficīts gada griezumā veidoja 7%.
Kopumā 2025.gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,7% lielāks nekā pirms gada, savukārt preču imports šajā laika posmā pieauga par 6,8%.
Gada griezumā būtiski pieauga minerālo produktu, sauszemes transportlīdzekļu, koksnes un tās izstrādājumu un piena un piena produktu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās graudaugu un pārējo ķīmisko produktu eksporta vērtība.
Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, eksports uz ES valstīm pieauga par 3,7%. Tā vērtība straujāk auga uz Lietuvu (transportlīdzekļi, piena produkti), Igauniju (minerālie produkti), Čehiju (piena produkti, koksne) un Spāniju (graudaugi). Eksporta vērtība samazinājās uz Somiju (koksne) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne).
Eksporta apjomi uz NVS valstīm samazinājās par 0,3%. Saruka eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, mehānismi), bet pieauga uz Krieviju (apavi, dzērieni). Lielu daļu no eksporta uz Krieviju joprojām veido dažādu alkoholisko dzērienu eksports.
Augustā eksports uz pārējām valstīm bija līdzīgs kā pirms gada. Būtiski pieauga minerālo produktu eksporta vērtība uz Nigēriju, nedaudz mērenāk uz Argentīnu. Tāpat auga eksports uz Namībiju(graudaugi), savukārt samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Norvēģiju (dzelzs, tērauda izstrādājumi) un Senegālu (graudaugi).
Augustā gada griezumā importa pieaugumu veicināja elektroierīču, mehānismu un transportlīdzekļu importa vērtības kāpums. Savukārt samazinājās minerālo produktu imports.
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests